Kas ir protamīna sulfāts?

Protamīna sulfāts ir šķīdums, ko pacientam ievada ar intravenozu pilienu palīdzību. To lieto galvenokārt heparīna pārdozēšanas gadījumos, kas rodas, ja pacienta asinīs ir pārāk daudz antikoagulanta. Zāles parasti klīniskā vidē ievada medicīnas speciālists.

Viens pats protamīna sulfāts ir arī antikoagulants; tas ir, tas darbojas tāpat kā heparīns un padara asinis plānākas un samazina recēšanas iespējamību. Kad tas tiek ievadīts vienā ķermenī ar lielu daudzumu heparīna, abas zāles mijiedarbojas, veidojot citu inertu savienojumu. Tas novērš abu zāļu antikoagulanta īpašības un atjauno asins spēju veidot trombus traumu vietā.

Heparīnu bieži ievada pacientam pirms operācijas, lai samazinātu asins recekļu veidošanās iespējamību procedūras laikā. Tomēr pēc operācijas ir vēlams asins recēšanas raksturs, lai pareizi sāktu griezumu dziedināšanas procesu. Protamīna sulfātu var ievadīt, lai paātrinātu ķermeņa atbrīvošanos no heparīna un atjaunotu dabisko asins recēšanas spēju.

Protamīna sulfāts ir dabiski sastopama viela, kas atrodama vairāku sugu zivju spermā. Kad to ekstrahē, tas veido baltu pulveri, ko pēc tam izšķīdina ūdenī, lai izveidotu galīgo šķīdumu. Parasti tas ātri iedarbojas uz jebkuru organismā esošo heparīnu, un ievadīšana neaizņem ilgu laiku. Pareiza ievadāmā šķīduma devas un stipruma formulēšana ir ļoti svarīga, jo protamīna sulfāts pats par sevi var sākt darboties kā antikoagulants, ja tam beidzas heparīns. Nelielus daudzumus parasti ievada ilgstoši, lai medicīnas speciālisti varētu spriest, kā tas mijiedarbojas ar heparīnu organismā un asinīs.

Protamīna sulfāta ievadīšanas laikā var rasties dažas nevēlamas blakusparādības. Lai gan slikta dūša un vemšana ir diezgan izplatīta parādība, ir bijuši arī gadījumi, kad, ievadot zāles, pacienta asinsspiediens pazeminās krietni zem normas. Ja pacients lieto arī antibiotikas, šīs zāles var traucēt protamīna sulfātu un palielināt blakusparādību iespējamību. Pastāv arī iespēja, ka pārāk liela zāļu deva var izraisīt iekšēju asiņošanu, taču tas notiek reti, un pareiza zāļu ievadīšana un dozēšana ļauj izvairīties no šī nevēlamā iznākuma.