Nodarbību plāni ir ļoti sakārtoti izklāsti, kuros ir norādīts apgūstamais priekšmets, informācijas sniegšanas secība un katras mācību priekšmeta sadaļas vai komponenta sniegšanas laika grafiks. Lai gan šos plānus bieži izmanto korporatīvie treneri kā daļu no jaunu darbinieku orientācijas vai esošo darbinieku tālākizglītības iespējām, ierīce biežāk tiek saistīta ar skolotājiem. Mūsdienās nav nekas neparasts, ka skolas darbinieki jau iepriekš izvērtē un apstiprina skolotāja plānu.
Stundu plāna galvenā funkcija pamatskolas un vecāko klašu vidusskolas vidē ir nodrošināt, lai skolotāji ievērotu pareizo mācību programmu un lai katra klase tiktu pakļauta datiem savlaicīgi un efektīvi. Pareizi sagatavojot plānu, tas sniedz arī skolotājam iespēju iepriekš plānot mācību moduļus un stratēģijas, lai attiecīgais materiāls tiktu apgūts efektīvi. Lielākajā daļā skolu sistēmu skolotāja pienākums ir sagatavot stundas atbilstoši skolu sistēmas sniegtajām vadlīnijām un noteikumiem.
Pamatnodarbību plāns ietver trīs galvenās nodaļas. Pamatelements ir saistīts ar materiālu, kas tiks prezentēts klasēs. Tas nozīmē, ka materiāla izvēlei jābūt daļai no apstiprinātās mācību programmas. Lai gan dažas sistēmas var atļaut iekļaut papildu resursus, joprojām pastāv prasība izmantot apstiprinātos resursus.
Līdztekus izmantojamās mācību programmas noteikšanai stundu plāns arī sakārto materiālu klases sesiju sērijās, kas ļaus skolotājam efektīvi prezentēt mācību priekšmetu noteiktajā laika periodā. Tas noved pie trešā plāna iedalījuma, kas ir saistīts ar stratēģiju definēšanu, kas tiks izmantotas katrā vidē, lai sasniegtu šīs nodarbības perioda mērķus.
Arvien biežāk skolotājs stundu plānu iesniedz kādam ar skolas administrāciju saistītam. Administratoram ir pienākums pārskatīt katru plāna aspektu un apstiprināt, ka plāna struktūra un saturs atbilst skolas standartiem. Kad plāns ir apstiprināts, skolotājs var sākt apkopot visus resursus, kas noderēs plāna noteikumu īstenošanā.
Atkarībā no skolas jurisdikcijas stundu plāns var būt ļoti detalizēts. Piemēram, plānā var norādīt katru punktu, kas jāaptver nodarbības sesijā, un atvēlēt noteiktu stundu laika daļu prezentācijas sagatavošanai. Visi atsevišķie punkti tiek uzrādīti noteiktā secībā, un tie ir jāpabeidz līdz nodarbības beigām. Citās jurisdikcijās skolotājam joprojām ir jānosaka, kas tajā dienā tiks apskatīts, taču viņam ir zināma elastība attiecībā uz prezentācijas secību un laiku, kas jāpavada katram atsevišķam punktam.
Labākajos apstākļos stundu plāns sniedz iespēju skolēniem sniegt visu nepieciešamo informāciju par mācību priekšmetu. Tomēr ir šīs sistēmas kritiķi, norādot, ka, ja plāns ir tik detalizēts, ka tas neatstāj vietu radošumam, process var būt vairāk traucēklis mācību procesam, nevis palīdzība.