Francijs ir radioaktīvs ķīmiskais elements, kas periodiskajā tabulā ir klasificēts starp sārmzemju metāliem. Tas ir ārkārtīgi nestabils, ar ļoti īsu pussabrukšanas periodu — aptuveni 20 minūtes —, un tāpēc tam ir maz pielietojumu ārpus zinātniskās pētniecības jomas. Lielākā daļa pasaules francija tiek sintezēta laboratorijās; dabā tas parādās tikai ļoti nelielos daudzumos, un tas ir ārkārtīgi rets elements. Tā kā tas ir retums, maz ticams, ka patērētāji mijiedarbosies ar franciju.
Dabā francijs nelielos daudzumos ir atrodams urāna rūdās. Sadaloties, tas sadalās rādijā, astatīnā vai radonā. To var arī mākslīgi izveidot laboratorijā no aktīnija vai torija. Tā kā elements ir tik īslaicīgs, par tā fizikālajām īpašībām ir maz zināms, lai gan, iespējams, tam ir kopīgas iezīmes ar citiem sārmzemju metāliem. Periodiskajā elementu tabulā francijs tiek apzīmēts ar simbolu Fr, un tā atomskaitlis ir 87.
Par šī elementa esamību tika izvirzīta hipotēze 1800. gados, taču tā netika izolēta un apstiprināta līdz 1939. gadam. Par elementa atklāšanu ir jāpateicas Margeritai Perijai, kura pētīja radioaktīvos elementus Kirī institūtā Parīzē, kad viņa atklāja. Kad viņai tika piedāvāta privilēģija nosaukt elementu, viņa patriotiski to nosauca par savu atklājumu valsti.
Šo elementu galvenokārt izmanto pētniecībā, īpaši fizikas jomā. To izmanto arī spektroskopijas eksperimentos, lai uzzinātu vairāk par subatomiskām daļiņām. Pētnieki ir arī eksperimentējuši, radot ilgākas francija versijas, cerot uzzināt vairāk par elementu vai atrast tam potenciālus pielietojumus. Ir izvirzīta hipotēze, ka elements varētu būt noderīgs, piemēram, kodolmedicīnā, ja pētnieki varētu sintezēt stabilu versiju.
Tāpat kā citi radioaktīvie elementi, francijs ir toksisks. Elementa iedarbība var izraisīt radiācijas bojājumus organismā, kas var izraisīt ilgtermiņa ietekmi uz veselību vai tūlītējākas veselības problēmas atkarībā no devas lieluma. Cilvēki, kas strādā ar šo elementu, parasti redz tikai ļoti mazus daudzumus, kas noteikti samazina risku, taču viņi arī veic piesardzības pasākumus, lai pasargātu sevi no ilgstošas lielas devas.