Hidrofilitāte ir virsmas tendence kļūt mitrai vai absorbēt ūdeni. Vispārīgi runājot, kad virsmai ir hidrofilitāte, ūdens molekulas veido saites ar virsmas molekulām. Materiāls ne vienmēr ir pilnībā hidrofils vai hidrofobs, jo šīs divas tendences ir divi spektra gali, un materiāls var nokrist jebkurā vietā šajā spektrā.
Uz virsmas, kas uzrāda hidrofilitāti, saites starp ūdens molekulām tiek viegli sarautas, un ūdens molekulas spēj savienoties ar hidrofilās virsmas molekulām. Saites starp vienu skābekļa atomu un diviem ūdeņraža atomiem vienā ūdens molekulā netiek pārrautas, bet vājākās saites, kas rodas starp ūdeņraža atomiem dažādās ūdens molekulās, ir. Kad šīs saites ir pārrautas, hidrofilās virsmas molekulas spēj veidot saites ar ūdeņraža atomiem uz ūdens molekulām. No otras puses, virsmas, kas ir hidrofobas, nav viegli saistītas ar ūdens molekulām, kas ļauj ūdenim palikt saistītam ar sevi un radīt pilienus.
Pēc tam, kad ūdens molekulas ir izveidojušas saiti ar hidrofilu virsmu, virsma tiek uzskatīta par mitru. Kad ūdens ir absorbēts molekulārā līmenī, to var noņemt no citas molekulārās struktūras iztvaikošanas procesā. Vienkārši sakot, siltos, sausos apstākļos un noteiktu laiku lielākā daļa hidrofilo virsmu izžūs, jo šķidrais ūdens iztvaiko un izplūst gaisā.
Lai gan ir veidi, kā noteikt hidrofilitāti, izmantojot precīzas matemātiskas formulas, ir iespējams arī aptuveni noteikt, cik viegli virsma absorbē ūdeni, veicot dažus vienkāršus novērojumus. Ja uz virsmas paliek izveidojušies ūdens pilieni, kas viegli noripo, kad virsma ir leņķī pret zemi, tiek uzskatīts, ka materiāls ir īpaši hidrofobs. Savukārt, ja ūdens uzsūcas virsmā un šī virsma kļūst mitra, tā ir hidrofila.
Vairumā gadījumu hidrofilitāte attiecas uz to, cik viegli virsma reaģē ar ūdens molekulām. Ir iespējams arī izmērīt virsmas hidrofilitāti, kad tā nonāk saskarē ar citiem šķidrumiem. Pārbaudot virsmas uzvedību ar dažādiem šķidrumiem, tās hidrofilitāti vienam šķidrumam ne vienmēr paredz tā uzvedība ar citu šķidrumu. Izpratne par virsmas hidrofilu var palīdzēt inženieriem izstrādāt materiālus, kas parāda atbilstošu hidrofilitātes līmeni paredzētajam lietojumam.