Nukleonika ir fizikas nozare, kas nodarbojas ar atomu kodoliem un ierīču būvniecību eksperimentēšanai ar atomu kodoliem. Fizika nodarbojas ar to, kā matērija mijiedarbojas ar enerģijas spēkiem un rada tos, un nukleonika īpaši koncentrējas uz to, kā atomi var radīt enerģiju. Kodolenerģijas un kodolreakciju izpēte ietilpst šajā kategorijā, tādējādi iegūstot arī nukleonikas biežāk lietoto nosaukumu kodolfizika. Šajā jomā tiek pētītas visas dažādās reakcijas, ko zinātnieks var radīt, apvienojot un sadalot pašu atoma centru. Visizplatītākais atklājums bija atombumbas izgudrojums, kas savu iznīcinošo spēku ieguva, sadalot atomus.
Ernests Raterfords tiek uzskatīts par mūsdienu kodola koncepcijas izdomāšanu. Viņa novērojumi parādīja, ka alfa stari izkliedēsies, kad tie ietriecās atomā, un viņš secināja, ka kodolam ir jābūt, lai izraisītu šo izkliedes efektu. Viņa darbs, kas vēlāk tika apvienots ar Nīlsa Bora palīdzību, noveda pie teorijas, kurā sīki aprakstīta atoma struktūras uzbūve. Lai gan teorijā joprojām tiek veiktas korekcijas, parādoties jauniem atklājumiem, vispārējā struktūra joprojām tiek uzskatīta par derīgu, un pētnieki un zinātnieki uz to paļaujas.
Mūsdienās nukleonika pēta nukleonus, kas atrodami kodolā atoma centrā. Vienā atomā var pastāvēt vairāk nekā viens nukleons, un zinātnieki mēģina klasificēt šīs daļiņas un saprast, kā tās darbojas. Dažādu teoriju mērķis ir izskaidrot zinātniskos noslēpumus, kas rodas atoma mikroskopiskā mērogā. Daži zinātnieki uzskata, ka eksistē vēl mazākas daļiņas, kuras vienkārši vēl nav pieejamas apskatīšanai. Turpmākie pētījumi lēnām noved pie mazāku un mazāku mikroskopisku celtniecības bloku atklāšanas, kas veido visu cilvēku pasaulē esošo vielu.
Šie atklājumi kopā ar teoriju, ka vēl mazākas daļiņas joprojām gaida atklāšanu, ir noveduši pie tā, ka nukleonika ir sadalījusies atsevišķā studiju jomā, kas pazīstama kā daļiņu fizika. Tas pēta elektronus, neitronus un protonus, par kuriem lielākajai daļai cilvēku tika teikts, ka tie veido atomus. Tas arī iedziļinās mazāk zināmās daļiņās, piemēram, kvarkos. Lai šīs neiedomājami mazās daļiņas vispār parādītu kādas eksistences pazīmes, tām lielā ātrumā jāatlec vienai pret otru. Nukleonika un daļiņu fizika strādā pie tādu instrumentu izstrādes kā daļiņu paātrinātājs, kas padara šos apstākļus iespējamus.