Aukstās sūces un hidrotermālās atveres ir struktūras, kas atrodamas okeāna dibenā un atbalsta biomus, kas ir pilnīgi neatkarīgi no Saules enerģijas. Aukstā sūce lēnām atbrīvo sērūdeņradi, metānu un citus ar ogļūdeņražiem bagātus šķidrumus, savukārt hidrotermiskās atveres izdala ģeotermiski uzsildītu ūdeni, kas bagāts ar tiem pašiem izšķīdušajiem minerāliem. Tā kā okeāna dibens parasti atrodas 2–3 jūdzes (3.2–4.8 km) no virsmas, šie biomi ir pilnīgi tumši miljoniem gadu. Tie ir arī pakļauti lielam spiedienam augšā esošā ūdens svara dēļ — hidrotermālās ventilācijas atverēs un aukstās noplūdes biomos parasti ir pāris simts reižu lielāks apkārtējās vides spiediens nekā virspusē.
Aukstās sūces un hidrotermālās atveres ir vienīgie ilgtermiņa biomi, kuru primārie ražotāji nav atkarīgi no fotosintēzes. Tā vietā, lai fotosintēzes baktērijas vai augi veido ekosistēmas mugurkaulu, šo funkciju pilda ķīmijtrofās baktērijas un arhejas, kurām ir ciešas simbiotiskas attiecības ar heterotrofiskiem organismiem, kas tos patērē. Savukārt lielāki organismi — milzīgi cauruļtārpi, gliemenes un garneles — var tos patērēt, lai izdzīvotu.
Papildus daudzveidīgajai biotai, ko veido hidrotermālās atveres un aukstums, tām piemīt arī interesantas ģeoloģiskas iezīmes. Hidrotermālās ventilācijas atveres var ietvert melnus smēķētājus, geizerus, kas izspiež duļķainu ūdeni 400 °C (752 °F) temperatūrā, vai baltos smēķētājus, kuru temperatūra ir aptuveni tāda pati, bet izspiež baltus mākoņus, nevis melnus. Tā kā spiediens šajos dziļumos ir tik liels, ūdens nevārās, bet paliek šķidrā fāzē. Pārkarsētajiem šķīdumiem nonākot saskarē ar aukstu ūdeni, minerāli ātri izgulsnējas, veidojot skursteņu konstrukcijas, kas pirms sabrukšanas var izaugt līdz 60 metriem (197 pēdas).
Aukstā sūce atgādina ezerus okeāna dibenā. Aukstā sūce izdala savus šķidrumus sālījuma veidā, kas, būdams blīvāks par parasto ūdeni, nosēžas apakšā. Gar šo sālījumu ezeru malām mēs novērojam daudzus tūkstošus gliemeņu, kas dzīvo no ķīmijtrofiskām baktērijām, kas barojas ar sulfīdiem un metānu, kas izplūst no aukstuma. Aukstuma sūces, kas ir stabilākas nekā hidrotermiskās atveres, satur dažas ilgstošas dzīvības formas, tostarp cauruļtārpus, kas dzīvo no 170 līdz 250 gadiem, kas ir visilgākais no visiem zināmajiem nekoloniālajiem bezmugurkaulniekiem.