Ķīmijas zinātnē Henrija likums ir gāzes likums, kas nosaka, ka šķīstošās gāzes masa noteiktā šķidruma daudzumā ir vienlīdz proporcionāla spiedienam, kas tiek iedarbināts uz gāzi. Vienkārši sakot, jo lielāks spiediens, jo vairāk gāzes var izšķīst un sajaukties šķidrumā. Henrija gāzes likums arī nosaka, ka gāzes šķīdība ir apgriezti proporcionāla temperatūrai. Ja temperatūra paaugstinās, gāzes šķīdība samazinās.
Henrija likuma izveidošana tiek piedēvēta Viljamam Henrijam, kurš 1800. gados eksperimentēja ar ūdenī esošajām gāzēm, izmantojot dažādas temperatūras un spiedienus. Formulā gāzes likumu var apkopot šādi: p = khc, kur “p” apzīmē gāzes daļējo spiedienu, un c ir izšķīdušās vielas koncentrācija. Kh ir nemainīgs mainīgais, atkarībā no tā, kura gāze tiek analizēta. Formulu var izteikt arī citās apgrieztās formās, piemēram, kh,pc = p/c vai kh,cp = c/p.
Henrija likuma princips ir vieglāk saprotams, ja to izmanto ikdienas priekšmetos, piemēram, bezalkoholiskajos dzērienos, kad runa ir par spiediena elementu. Var pamanīt, ka, noņemot pudeles vāciņu un atbrīvojot spiedienu, gāzēts dzēriens putojas un veido burbuļus, kas liecina, ka tiek atbrīvota arī oglekļa gāze. Ja pudeles vāciņš paliek uzlikts, iekšējais spiediens kaut kā piespiež un piespiež oglekli, lai tas izšķīst cukurotajā šķidrumā, pierādot, ka lielāka spiediena rezultātā gāze izšķīst. Tāpēc bezalkoholiskie dzērieni negaršo tik garšīgi, ja tie ir pārāk ilgi pakļauti gaisā, jo jau ir izdalījies daudz oglekļa.
Henrija likumu var izjust arī ūdenslīdēji, kuri parasti jūtas smagāki, jo vairāk nolaižas dziļākos ūdeņos. Tas ir tāpēc, ka slāpekli vairāk absorbē ķermeņa audi, jo palielinās spiediens zem ūdens. Kad ūdenslīdēji uzpeld, viņi izjūt vieglāku sajūtu, jo izdalās gāzes, kas ir ļoti līdzīgs ogleklis, kas izplūst no soda. Tomēr ūdenslīdējiem nav ieteicams pārāk ātri pacelties virspusē, jo tas var izraisīt dekompresijas slimību, kurā gāzes izdalās pa visu ķermeni un var izraisīt stipras sāpes, iekaisumu un pat krampjus.
Temperatūras elementu Henrija likumā var redzēt arī sodas dzērienos vai jebkurā gāzi saturošā šķidrumā. Kā minēts iepriekš, gāzes šķīdība samazinās, paaugstinoties temperatūrai, kā novērots, kad ūdens tiek vārīts un uz virsmas veidojas gāzes burbuļi. Tas arī izskaidro, kāpēc pieredzējuši nirēji uzreiz pēc niršanas nemērcējas karstā vannā, jo karstais ūdens rada mazāk šķīstošu slāpekli, kas atraujas no ķermeņa, izraisot dekompresijas slimību.