Viedkartes sertifikāts ir daļa no viedkartes iekšējās darbības. Šie sertifikāti satur īpašu informāciju, kas saistīta ar viedkartes īpašnieku. Kopējie sertifikāti satur piekļuves informāciju, personas identifikāciju vai ciparparakstus. Viedkartes sertifikāts ļauj kartes lietotājiem ātri nodot pieteikšanās vai piekļuves informāciju viedkaršu lasītājam, neievadot datus manuāli. Tā kā viedkartes sertifikāts nodrošina ātru piekļuvi privātajai informācijai, tas ir privātuma uzraudzības grupu kopīgs mērķis.
Viedkartes ļauj ātri pārsūtīt informāciju starp īpašu karti un lasītāju. Viedkartei iekšpusē, bieži zem zelta folijas kvadrāta, ir iestrādāta mikroshēma, kurā atrodas tās informācija. Šīm kartēm ir divi pamata veidi: kontakta un bezkontakta kartes. Izmantojot kontakta viedkarti, karte tiek ieslidināta tieši lasītājā. Bezkontakta viedkartei vienkārši jāatrodas lasītāja tuvumā, lai informācija tiktu pārsūtīta.
Viedkartes sertifikātā ir tikai daļa informācijas mikroshēmā. Viedkartēm parasti ir divas vai trīs vietas, kur tās glabā informāciju. Sertifikāti ir ierakstāmi apgabali, kuros tiek glabāta informācija par kartes turētāju. Mikroshēmām ir arī tikai lasāms apgabals, kurā ir noteikta informācija par mikroshēmu, programmēšanas informācija un drošības atslēgas. Dažām viedkartēm ir arī kredītkartei līdzīga magnētiskā josla, kurā parasti ir virkne informācijas gan par īpašnieku, gan par karti.
Neatkarīgi no tā faktiskā satura viedkartes sertifikātā ir personas informācija par tā īpašnieku. Šī informācija var būt kaut kas tik vienkāršs kā bibliotēkas kartes numurs vai pārlūkprogrammas grāmatzīmju saraksts vai kaut kas tik svarīgs kā tīklenes skenēšana vai pirkstu nospiedumi. Kad viedkarte sastopas ar vietu, kur šie vienumi ir nepieciešami, tā pārbaudīs savu iekšējo drošības atslēgu, salīdzinot ar termināļa atslēgu, kas nolasa karti. Ja pārbaude iztur, informācija tiek pārsūtīta.
Personiskās privātuma grupas bieži vien iebilst pret viedkartēm to sertifikātos glabājamās informācijas veida dēļ. Liela daļa argumentu ir vērsta uz personas informācijas izplatīšanu vietās, kur tā nav nepieciešama. Piemēram, bibliotēkai nav nepieciešami patrona pirkstu nospiedumi, lai pārbaudītu bibliotēkas grāmatu, taču, ja šī informācija ir pieejama, viņi tai varēs piekļūt.
Vēl viena argumenta daļa attiecas uz pašas kartes drošību. Lai gan pastāv drošības pasākumi, lai novērstu viedkartes nolasīšanu ārpus noteiktās zonas, tos ir iespējams apiet. Piekļūstot šai informācijai ar nelikumīgiem līdzekļiem, lietotāja datus var nozagt vai mainīt, lai nodrošinātu papildu piekļuvi. Visbeidzot, pirms kartes deaktivizēšanas var tikt nozagta visa karte un apdraudēta svarīga lietotāja informācija.