Robotu tiesības ir nedaudz spekulatīva un futūristiska ētisku un filozofisku apsvērumu joma, kas attiecas uz to, vai robotiem vai mākslīgajiem intelektiem kādreiz būtu jāpiešķir likumīgas vai morālas tiesības. Lai gan lielākā daļa mūsdienu robotu ir salīdzinoši vienkārši izstrādājumi, piemēram, Roomba® putekļu sūcēja robots, ir arī daudz modernāki roboti, piemēram, Honda Asimo, kas tomēr nav reālistiski. Tomēr maz ticams, ka tas tā paliks mūžīgi, jo laika gaitā roboti un to programmēšana kļūst arvien sarežģītāki. Tas varētu būt 20 gadi vai 200 gadi, bet cilvēce galu galā saskarsies ar reālistiskiem, iespējams, apzinātiem robotiem. Robotu tiesību jēdziens ir saistīts ar mākslīgā intelekta ētiku un filozofiju.
Neatkarīgi no tā, vai tuvākajā nākotnē tiks radīti reālistiski roboti, robotu tiesību jēdziens ir interesants gan kā izdomāta ierīce, gan kā filozofiskas izpētes ceļš. Piemēram, tas liek mums apšaubīt, vai cilvēktiesības izriet no mūsu bioloģiskās sugas Homo sapiens pārstāvju statusa, vai arī tās izriet no dziļākām īpašībām, piemēram, no mūsu kā apzinātas būtnes statusa. Ja tas ir pēdējais, tad roboti, kas apgalvo, ka ir pie samaņas, patiešām var būt cienīgi, lai tiem tiktu piešķirtas noteiktas robotu tiesības, kas ir līdzvērtīgas cilvēktiesībām.
Tomēr robotu tiesības nevajadzētu uzskatīt par vienkāršotu cilvēktiesību spoguli. Piemēram, programmētājiem varētu būt iespējams izveidot robotus, kuriem patīk darīt lietas, kas cilvēkiem nepatīk, piemēram, dziļo ieguvi. Vai būtu neētiski izveidot šādus robotus, pat ja viņi novērtē to, ko viņi dara, tikpat augstu kā cilvēks, kas dara darbu, kas viņiem patīk? Uzdodot šādus jautājumus, mēs varam saprast, ka tas, kas tiek uzskatīts par “labu”, ir ļoti subjektīvs un kā to principā varētu pārprogrammēt. Ja cilvēki pēc dabas ir tikai “ieprogrammēti” pieņemt noteiktas lietas, kā mēs varam būt droši, ka būtnes ar citiem morāles principiem šīs lietas uzskatīs par labām? Saprātīgai sugai, kas attīstījusies no mēslu vabolēm, var būt liels prieks milzīgās mēslu kaudzēs.
Vēl viens jautājums, kas saistīts ar robotu tiesībām, ir simulētu entītiju tiesību jēdziens. Ja saprātīgas būtnes var simulēt datorā ar lielu precizitātes pakāpi, vai šīs būtnes patiešām varētu kļūt par apzinātām būtnēm, kurām ir iedzimtas tiesības? Kamēr šāda simulācija nav izveidota un būtne pretendēs uz apziņu, šāds apsvērums mums var likties kā hipotētisks, taču jau tagad strādā filozofi, kas analizē šo jautājumu. Šāds darbs tikai iegūs leģitimitāti, jo mūsu programmatūra un aparatūra kļūst arvien sarežģītāka, organiskāka un patstāvīgi attīstās.