Nesējviļņi ir viļņu formas, kas ir pārveidotas, lai pārraidītu informāciju, lai gan nemodificētu vilni var saukt arī par nesēju. Modifikācija var notikt vairākos dažādos veidos, piemēram, amplitūdas modulācijas (AM) un frekvences modulācijas (FM) metodes, ko izmanto radio pārraidēm. Nesējviļņi parasti ir sinusoidālie viļņi, taču dažos gadījumos var izmantot arī nesinusoidālus kvadrātveida viļņus. Ir arī iespējams, ka nesēji var izplatīties kā elektromagnētiskie viļņi vai tikt pārraidīti caur fiziskiem nesējiem. Radio un bezvadu (OTA) televīzijas apraides ir tādu tehnoloģiju piemēri, kuru pamatā ir elektromagnētiski izplatīti nesējviļņi, savukārt kabeļtelevīzija izmanto nesējviļņus, kas pārvietojas pa fizisko datu infrastruktūru.
Visizplatītākais nesējviļņu veids ir vienkāršs sinusoidāls vilnis, kura frekvence ir apzīmējama hercos (Hz) vai svārstībās sekundē. Ja tas netiek modificēts, šis sinusoidālais vilnis vienkārši atkārtosies un nekad nemainīsies. Radio un televīzijas lietojumos stacijas vai kanāla frekvenci nosaka tas, cik reižu nesējsvilnis svārstās katrā sekundē. FM joslu daudzās pasaules daļās veido nesējviļņi, kas svārstās no aptuveni 88 miljoniem līdz 108 miljoniem reižu sekundē. Tas nozīmē, ka radiostacija, kas raida 100 mHz frekvenci, izsūta nesējviļņu, kas svārstās 100 miljonus reižu sekundē.
Lai nesējviļņā nodotu noderīgu informāciju, tā ir kaut kādā veidā jāmaina. Šo modifikācijas procesu parasti sauc par modulāciju, un to var attiecināt uz nesēja viļņa frekvenci vai amplitūdu. Frekvences modulācijas gadījumā datu signāls tiek izmantots, lai modificētu nesēja frekvenci. Kad tas notiek, nesēja frekvence palielināsies, palielinoties datu signāla amplitūdai. Amplitūdas modulācija darbojas līdzīgi, lai gan nesēja amplitūda tiek modificēta, lai atbilstu datu signāla amplitūdai.
Nesējviļņus var izmantot vairākos dažādos lietojumos. Radio un OTA televīzijas raidījumu gadījumā nesējs izplatās elektromagnētiskā viļņa veidā. Kad šāds vilnis saskaras ar uztvērēja ierīces antenu, to var demodulēt, lai rekonstruētu sākotnējo datu signālu. Ir iespējams arī pārraidīt nesēja vilni, izmantojot fizisku datu nesēju, piemēram, kabeļtelevīzijas tīklu. Šajā gadījumā vairāki nesējviļņi ar dažādām frekvencēm var koplietot vienu un to pašu fizisko kabeli, ko sauc par frekvences dalīšanas multipleksēšanu.