Apmēram puse no visiem ziemeļkorejiešiem dzīvo galējā nabadzībā. Valsts 24 miljoni cilvēku galvenokārt iztiek no kukurūzas un kimchi; kurināmā ēdiena gatavošanai un apkurei ir maz. Elektroenerģija ir sporādiska — mājās bieži elektrība ir tikai dažas stundas katru dienu. Tomēr kaimiņos esošā Dienvidkoreja lēš, ka Ziemeļkorejas pazemes derīgo izrakteņu atradņu vērtība varētu būt USD 6 triljoni USD vai vairāk. Diemžēl Ziemeļkorejai trūkst infrastruktūras un modernu tehnoloģiju, kas nepieciešamas, lai iegūtu bagātīgo ogļu, kaļķakmens, magnezīta un urāna rūdas krājumu. Miljardiem dolāru vērtais zelts, cinks, mangāns, dzelzs un varš arī gaida, lai tiktu izlietoti, kā arī bagātīgi retzemju metālu avoti, kas nepieciešami pusvadītāju un viedtālruņu ražošanai. Turklāt kalnrūpniecības eksperti ir ziņojuši, ka daudzas slepenās valsts raktuves ir applūdušas vai ir nolietotas.
Daži no Ziemeļkorejas lielākajiem eksporta veidiem:
ANO sankcijas pret Ziemeļkoreju neietver dabas resursu eksportu, tāpēc Ķīna ir bijusi regulāra antracīta ogļu pircēja no Ziemeļkorejas.
Ziemeļkorejai ir izdevies būvēt statujas. Piemēram, Zimbabve par 5 miljoniem USD nopirka divas prezidenta Roberta Mugabes statujas. Arī Angola, Ēģipte, Etiopija un Vācija ir bijuši pircēji.
Ziemeļkoreja ir pasaules līderis viltotu banknošu ražošanā. ASV Slepenais dienests uzskata, ka valsts viltotās 100 dolāru banknotes, kas pazīstamas kā “supernotes”, ir vismodernākā viltotā valūta pasaulē.