Trauksmes cēlēju politika ir noteikumi, kas paredzēti, lai aizsargātu darbiniekus, kuri informē iestādes par nelikumīgu vai nepiemērotu rīcību darba vietā. Tā kā uzņēmumi, kas nodarbojas ar nelikumīgām darbībām, vēlas šo informāciju klusēt, nereti tiek izteikti draudi, uzmākties vai pat pārtraukt amatu personai, kura draud brīdināt iestādes. Reģionālie un federālie tiesību akti var būt nevienmērīgi attiecībā uz trauksmes cēlēju aizsardzības piemērošanu, tāpēc ir svarīgi noteikt trauksmes cēlēju politiku atsevišķās organizācijās.
Viena no visizplatītākajām trauksmes cēlēju politikām nosaka komandķēdi un sūdzības iesniegšanas procesu. Parasti šajās politikās ir paskaidrots, vai sūdzībai ir jābūt mutiskai vai rakstiskai, kam tā jāadresē un kādā uzņēmuma vadības līmenī jāsāk problēmu risināšana. Ja problēma ir saistīta ar tiešo vadītāju, var būt nepieciešams izlaist kādu pilnvaru līmeni, lai atrastu kādu, kas patiešām risinās šo problēmu, taču kopumā ir svarīgi ievērot pareizās politikas darbības.
Viena izplatīta joma, uz kuru attiecas trauksmes cēlēju politika, ir uzvedība pirms sūdzības iesniegšanas. Ja darbinieks iegūst piekļuvi informācijai par nelikumīgām darbībām vai ir informēts par pārkāpumiem darba vietā, daži cilvēki var mēģināt iebiedēt vai draudēt potenciālajam trauksmes cēlējam, ka viņš ignorē situāciju. Tas rada ne tikai uzmākšanās situāciju, bet arī piespiež trauksmes cēlēju kļūt par līdzdalībnieku. Laba trauksmes cēlēju politika ne tikai nodrošinās darbiniekiem iespēju atklāt neatbilstības, bet arī aizsargās pret draudiem pirms sūdzības iesniegšanas. Ir svarīgi atzīmēt, ka ne visas politikas piedāvā aizsardzību šajā jomā, kas nozīmē, ka parasti ir labāk nekavējoties ziņot par pārkāpumiem, tādējādi iegūstot stingrāku trauksmes cēlēju likumu aizsardzību.
Pēc sūdzības iesniegšanas trauksmes cēlēju politiku dažkārt pastiprina esošie tiesību akti. Amerikas Savienotajās Valstīs 2002. gada Sabarnes-Oxley likums aizliedz jebkādas atbildes darbības pret trauksmes cēlēju. Ja uzņēmumi nespēs aizsargāt savus darbiniekus no iekšējas uzmākšanās, pret pašu uzņēmumu var tikt vērstas tiesas prāvas. Valsts likumi visā valstī var nodrošināt papildu aizsardzību. Starptautiski trauksmes cēlēju tiesību akti bieži ir šauri definēti, un tiem var nebūt aizsardzības kodeksu.
Uzņēmumiem parasti netiek prasīta trauksmes cēlēju politika. Piesakoties jaunam darbam, var būt ļoti svarīgi noskaidrot esošo politiku un rūpīgi izlasīt visu materiālu. Daudzi uzņēmumi uzskata, ka trauksmes cēlēji aizsargā uzņēmuma integritāti un noteikumus, taču tas nebūt nav universāls.
SmartAsset.