Kā kļūt par trauksmes cēlēju?

Latvijā šo jomu regulē Trauksmes celšanas likums, kas pieņemts saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem. Lai ziņojumu atzītu par trauksmes celšanu, ir jāizpildās vairākiem nosacījumiem: informācijai jābūt iegūtai, veicot darba pienākumus vai dibinot darba tiesiskās attiecības, tai jāattiecas uz iespējamu pārkāpumu, kas skar sabiedrības intereses, un ziņotājam jābūt pamatotai pārliecībai, ka informācija ir patiesa.

Iesniegumu raksta noteiktā formā, norādot savu identitāti, jo pilnīgi anonīms ziņojums pēc būtības nav trauksmes celšana un tā autoram aizsardzību nodrošināt nav iespējams. Ziņojumu var iesniegt darba devējam, ja iestādē vai uzņēmumā ir izveidota iekšējā trauksmes celšanas sistēma, vai kompetentajai iestādei atbilstoši pārkāpuma jomai. Ja nav skaidrs, kur vērsties, ziņojumu var nosūtīt trauksmes cēlēju kontaktpunktam, kura darbu nodrošina Valsts kanceleja, un tas iesniegumu pārsūta pēc piekritības.

Aizsardzība ir tas, kas trauksmes celšanu atšķir no parastas sūdzības. Trauksmes cēlēja identitāte ir aizsargājama informācija, viņam ir aizsardzība pret nelabvēlīgām sekām, tostarp atlaišanu, amata maiņu vai psiholoģisku spiedienu, un šī aizsardzība noteiktos gadījumos attiecas arī uz radiniekiem un kolēģiem. Ja darba strīds nonāk tiesā, pierādīšanas slogs par to, ka nelabvēlīgā rīcība nav saistīta ar ziņošanu, gulstas uz darba devēju.

Ziņojumam ir noteikta gaita. Saņēmējam ir jāizvērtē, vai iesniegums atbilst trauksmes celšanas pazīmēm, un par to ir jāpaziņo iesniedzējam likumā noteiktā termiņā. Ja ziņojumu atzīst par trauksmes cēlēja ziņojumu, personai izsniedz apliecinājumu, un tieši šis dokuments ir pamats aizsardzībai. Pēc tam iesniegumu izskata pēc būtības, un iesniedzēju informē par rezultātu. Ja iesniegumu neatzīst par trauksmes celšanu, to parasti izskata vispārējā iesniegumu kārtībā.

Trauksmes celšanu nedrīkst jaukt ar personīgu darba strīdu. Sūdzība par saviem neizmaksātiem virsstundu maksājumiem vai konflikts ar vadītāju parasti ir risināms Darba likuma kārtībā vai Valsts darba inspekcijā. Trauksmes celšana attiecas uz plašāku sabiedrības interesi, piemēram, publisko līdzekļu izšķērdēšanu, pārtikas vai būvniecības drošības pārkāpumiem, vides piesārņojumu, korupciju vai datu aizsardzības pārkāpumiem. Apzināti nepatiesa ziņojuma iesniegšana aizsardzību nedod.

Pirms iesniegšanas ir vērts pārdomāt, kurš kanāls ir pareizais. Iekšējā sistēma ir ātrākais ceļš, ja pārkāpums ir novēršams organizācijā un ja vadība tajā nav iesaistīta. Ja iesaistīta ir tieši vadība vai ja iekšējā sistēma nedarbojas, loģiskāk ir vērsties uzreiz kompetentajā iestādē. Publiska izpaušana, piemēram, plašsaziņas līdzekļiem, aizsardzību dod tikai likumā noteiktos apstākļos, tāpēc ar to nav jāsāk. Un, ja šaubāties, kurš kanāls ir pareizais, kontaktpunkts ir droša izvēle, jo tas pārsūta ziņojumu pareizajai iestādei un jūs nezaudējat statusu.