Biofizika ir zinātņu nozare, kas izmanto ķīmiju un fiziku dzīvo organismu izpētē. Piemēram, biofiziķis varētu izpētīt šūnu signalizāciju, kurā šūnas pārsūta ķīmiskas vielas viena otrai, lai stimulētu dažādas reakcijas. Šī joma ir ārkārtīgi daudzveidīga, ar virkni pielietojumu, un pētnieki un citi nozares profesionāļi pastāvīgi izstrādā un apspriež jaunas tēmas biofizikā.
Molekulārajā biofizikā pētnieki pēta tēmas molekulārā līmenī, tostarp molekulu struktūru un funkcijas. Molekulas ir sarežģītu organismu pamatelementi, tāpēc molekulu izpēte ir svarīga cilvēkiem, kuri vēlas saprast, kā darbojas veseli organismi. Molekulārās sistēmas ir arī ļoti sarežģītas un savstarpēji saistītas, sniedzot ļoti daudz tēmu izpētei un izpētei, un bieži vien viens atklājums atklāj daudz jaunu jautājumu.
Fizioloģiskajā biofizikā, kas pazīstama arī kā klasiskā biofizika, pētnieki izmanto fiziku tādiem jautājumiem kā dzīvnieki pārvietojas un mijiedarbojas ar apkārtējo vidi. Pētījumos var izpētīt tādas lietas kā dzīvnieki fiziski mijiedarbojas viens ar otru un kā organismi mijiedarbojas ar ūdeni, smiltīm un citiem medijiem. Šie pētnieki arī pēta fiziskās sistēmas organismos, piemēram, muskuļu un skeleta sistēmas fiziku.
Radiācijas biofizika ir šīs jomas nozare, kas īpaši aplūko attiecības starp dzīviem organismiem un radioaktīviem materiāliem. Tas ietver pētījumus par starojuma iedarbību, to, kā starojumu var izmantot lietderīgi un kā organismi reaģē uz dažādiem radioaktīviem materiāliem. Interesējošās tēmas ietver radiācijas izraisītas mutācijas, starojuma izraisītu šūnu nāvi un sistēmiskas problēmas, piemēram, staru slimību.
Teorētiskā biofizika balstās uz teoriju un matemātiku, lai izpētītu, kā tiek konstruēti dzīvi organismi, kā tie darbojas, kā tie mijiedarbojas un kāpēc tie attīstās tā, kā tie darbojas. Šī joma bieži ir ļoti starpdisciplināra, pētot visu, sākot no molekulārā līdz ekosistēmas līmenim, lai uzzinātu vairāk par dabisko pasauli un tās funkcionēšanas veidiem. Parasti dabas parādībai ir pamatots zinātnisks un racionāls pamats, un teorētiskās biofizikas mērķis ir atrast šos skaidrojumus un tos izpētīt.
Biofizikas pētniekiem bieži ir doktora grādi un viņi ir pabeiguši pēcdoktorantūras darbu. Šis darbs var būt ļoti interesants, īpaši cilvēkiem, kam patīk strādāt ar jaunākajām laboratorijas tehnoloģijām, piemēram, kristalogrāfijas iekārtām, lai izpētītu šūnu struktūru. Tas prasa augsta līmeņa disciplīnu un uzmanību detaļām, kā arī zinātkāri par pasauli un zinātni, kas ir aiz dabas vides.