Kas ir ģenētiski modificētie organismi?

Ir divas ģenētiski modificēto organismu klases, cisgēnie organismi un transgēnie organismi. Cisgēnie organismi ir ĢMO, kas rodas, apvienojot dažādas DNS virknes, kuras visas nāk no vienas vai ļoti līdzīgas sugas. Visa šajā procesā izmantotā DNS nāk no organismiem, kas ir ļoti cieši saistīti, parasti definēti kā organismi, kas spēj vairoties kopā. Piemēram, DNS var iegūt no dažādām savvaļas auzām, kurām ir kāda labvēlīga iezīme, piemēram, izturība pret noteikta veida kaitēkļiem. Pēc tam šo DNS varētu savienot ar kultivētas auzu šķirnes DNS, lai iegūtu jaunu celmu, kam ir vēlamās īpašības no abām šķirnēm.

Transgēnie organismi ir ģenētiski modificēti organismi, kas ietver divu dažādu sugu DNS. Transgēnie mikroorganismi ir visbiežāk radītie transgēnie organismi. Vienkāršā baktēriju DNS ir piemērota salīdzinoši vienkāršām rekombinantās DNS metodēm.

Ir daudzi transgēnu mikroorganismu piemēri, kurus izmanto dažādos lietojumos. Dažas baktērijas ir ģenētiski modificētas, lai ražotu insulīnu cilvēka diabēta ārstēšanai. Citas baktērijas ir izstrādātas asins proteīnu ražošanai, lai palīdzētu hemofilijas ārstēšanai. Lauksaimniecībā dažus transgēnus mikrobus izmanto, lai stimulētu labāku labības augšanu un ražotu toksiskas ķīmiskas vielas, kas kavē noteiktu kultūraugu kaitēkļu vairošanos.

ĢMO pētījumi bieži tiek uzskatīti par pretrunīgiem vairāku iemeslu dēļ. Neņemot vērā ētiskos jautājumus, ģenētiski modificētu organismu radīšanai un to ievadīšanai vidē var būt neparedzētas sekas. Ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšana lauksaimniecībā var izraisīt šādu ģenētiski modificētu organismu izplatīšanos plašākā vidē, jo āra laukos organismus ir grūti pilnībā izolēt. Ģenētiski modificētu kultūraugu ziedputekšņi, piemēram, var viegli šķērsot plašas atklātas vietas un potenciāli izraisīt ģenētiski modificēto augu krustošanu ar esošu sugu blakus esošajā laukā.