Mārketinga analītika ir process, ko uzņēmumi izmanto, lai novērtētu reklāmas kampaņu efektivitāti un lietderību. Uzņēmumu īpašnieki un vadītāji bieži izstrādā stratēģijas, kas informē patērētājus par uzņēmuma precēm vai pakalpojumiem. Reklāma ietver ziņojumus, kas atrodami laikrakstu sludinājumos, radio klipos, televīzijas reklāmās, tīmekļa vietnēs, e-pastos, sociālo mediju tīklos vai citās tirdzniecības vietās. Mārketinga analītika sastāv no ietvara, kurā uzņēmumi var skatīt katru savu reklāmas kampaņu līmeni, lai noteiktu, kuras metodes vai ziņojumi darbojas vislabāk, pamatojoties uz produkta veidu vai demogrāfiskajiem datiem.
Dati ir svarīgs mārketinga analītikas elements, jo uzņēmumiem ir jābūt pamatinformācijai, uz ko balstīt savus reklāmas lēmumus. Demogrāfija ir svarīga datu kopa, jo šis process sadala sabiedrību un ekonomisko tirgu noteiktās grupās. Grupas var ietvert vecumu, rasi, dzimumu, mājsaimniecības lielumu, ienākumu līmeni, atrašanās vietu un līdzīgu informāciju. Lai gan mūsdienu tehnoloģiju laikmetā šo informāciju bieži ir viegli iegūt, tās izmantošana, lai precīzi izveidotu analītiskos mērījumus, ir vēl viena problēma. Uzņēmumiem ir jānoskaidro, kāpēc indivīdi pirks vienu preci, nevis citu, kādi reklāmas ziņojumi vislabāk darbojas, pamatojoties uz demogrāfiskajiem datiem, un kādas izmaiņas patērētāji visvairāk vēlētos redzēt produktos.
Mārketinga metrika ir mārketinga analītikas apakškopa, kas palīdz uzņēmumiem izprast visu procesu no mārketinga kampaņu izveides līdz to ietekmei uz patērētājiem. Metrika var ietvert informāciju par patērētāju pirkumu biežumu, klientu vērtējumiem par produkta vērtību vai kvalitāti, lojalitāti no klientiem, kas veic sekundārus pirkumus, tirgus daļas maiņu vai konkurentu produktu piedāvājumu un reklāmas kampaņu atdeves līmeni. Šie rādītāji palīdz uzņēmumiem noteikt, kā mainīt savu vēstījumu vai viss mārketinga process maz sniedz papildu vērtību uzņēmumam.
Stratēģijām ir svarīga loma mārketinga analīzē, īpaši lieliem uzņēmumiem ar vairākām dažādām produktu līnijām vai meitasuzņēmumiem. Stratēģijas bieži ietilpst korporatīvajā, biznesa vai funkcionālajā līmenī. Korporatīvā līmeņa stratēģijas ir vērstas uz uzņēmuma vispārējās misijas vai vīzijas veicināšanu ekonomiskajā tirgū. Tas palīdz izveidot zīmola nosaukumu, lai patērētāji to varētu viegli atpazīt. Uzņēmumi jaunā biznesa nozarē var arī mēģināt nostiprināt savus produktus kā tirgus līderi.
Biznesa līmeņa stratēģijas vairāk koncentrēsies uz vienu nodaļu vai produktu līniju. Piemēram, automobiļu ražotājs var reklamēt savus SUV, nevis kompaktās automašīnas. Analīzes pamatā var būt patērētāju pieprasījums pēc šiem produktiem, kas ir balstīts uz cenu vai popularitāti. Funkcionālās stratēģijas koncentrējas uz konkrētu procesu vai projektu uzņēmumā. Izmantojot iepriekšējo piemēru, uzņēmums var koncentrēties uz konkrētu SUV aspektu, piemēram, izmēru vai funkcionalitāti. Šie līmeņi ļauj uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem izpētīt mārketinga analīzi, lai iegūtu konkrētu informāciju.
SmartAsset.