Salīdzinošās priekšrocības jēdzienu pirmais formulēja ekonomists Deivids Rikardo kā skaidrojumu par starptautiskās tirdzniecības priekšrocībām valstīm. Viņa teorija secināja, ka valsts var palielināt savus ienākumus, specializējoties noteiktos produktos un pakalpojumos un pārdodot tos starptautiskajā tirgū. Uzņēmumiem var būt arī salīdzinošas priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem, kas izriet no noteiktiem īpašumiem, prasmēm vai ģeogrāfiskiem un vēsturiskiem faktoriem. Piemēram, nozare var atrasties apgabalā, kurā darbaspēks ir specializējies noteiktās prasmēs, vai lauksaimniecības uzņēmums var atrasties apgabalā ar bagātīgu augsni un labvēlīgu klimatu. Salīdzinošo priekšrocību priekšrocības var attiekties arī uz cilvēkiem un sniegt iemeslu, kāpēc viņiem vajadzētu specializēties noteiktās prasmēs, nevis citās.
Rikardo salīdzinošo priekšrocību teorija norāda, ka, ja valsts ir salīdzinoši efektīva noteiktu produktu ražošanā, tad tai ir jāspecializējas tajos, pat ja tai nav absolūtas priekšrocības to ražošanā. Citiem vārdiem sakot, pat ja citas valstis varētu ražot šīs preces efektīvāk, valstij tomēr vajadzētu specializēties noteiktu preču ražošanā, ja to ražošanas alternatīvās izmaksas šajā valstī ir zemākas. Alternatīvās izmaksas ir izmaksas par nākamo labāko izlietojumu, ko varētu izmantot preču ražošanai atvēlētajiem resursiem. Izvēle specializēties uz precēm, ko tā ražo salīdzinoši efektīvi, varētu palīdzēt valstij pārdot vairāk un palielināt ienākumus.
Salīdzinošās priekšrocības priekšrocības ir tādas, ka, ja valsts specializējas tajās precēs, kurās tā ir salīdzinoši visefektīvākā, tad var palielināt kopējo nacionālo izlaidi un līdz ar to arī nacionālo ienākumu. Valsts var saražot vairāk šo preču, nekā tai nepieciešams, un eksportēt tās uz citām valstīm, vienlaikus izmantojot eksporta ieņēmumus, lai iegādātos importētas preces un pakalpojumus, ko tā neražo. Ekonomistu skatījumā valsts virza savu ražošanas iespēju robežu uz āru un līdz ar to palielina valsts izlaidi. Tāpēc salīdzinošās priekšrocības var radīt lielākus nacionālos ienākumus.
Tirdzniecības uzņēmuma gadījumā salīdzinošās priekšrocības var izskaidrot, kā uzņēmums var palielināt savu peļņu, koncentrējoties uz to preču un pakalpojumu ražošanu, attiecībā uz kurām tam ir salīdzinošās priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem. Tas var nozīmēt koncentrēšanos uz pamatproduktiem un pamatkompetencēm. Uzņēmums var būt efektīvāks par konkurentiem noteiktu preču ražošanā, jo tam pieder noteikti progresīvi materiālie aktīvi vai vērtīgi nemateriālie aktīvi. Piemēram, uzņēmumam var būt noteikti patenti vai zinātība, kas ļauj padarīt procesus vai produktus efektīvākus. Vērtīgi nemateriālie aktīvi varētu ietvert pieredzējušu vadību vai kvalificētu darbaspēku.
SmartAsset.