Kāda ir salīdzinošo priekšrocību loma tirdzniecībā?

Salīdzinošās priekšrocības tirdzniecībā ir priekšrocības, kas vienai valstij ir salīdzinājumā ar otru, ražojot konkrētu preci vai pakalpojumu. Šīs priekšrocības var rasties valsts infrastruktūras, darbaspēka, tehnoloģiju vai inovāciju vai dabas resursu dēļ. Salīdzinošo priekšrocību izmantošana tirdzniecībā nozīmē, ka valstīm ir jāiegulda lielākā daļa pūļu, lai ražotu preces, kurās tām ir salīdzinošās priekšrocības. Tam pretstats ir tas, ka valstīm jācenšas importēt tās preces, kas tām ir salīdzinoši neizdevīgākas, tādējādi radot izdevīgu situāciju visām ārējā tirdzniecībā iesaistītajām valstīm.

Tirdzniecība starp valstīm vienmēr ir bijusi liela globālās ekonomikas sastāvdaļa. Tā tas ir vēl vairāk mūsdienās, ņemot vērā iespaidīgos sasniegumus gan transporta, gan sakaru jomā, ko ir sniegušas tehnoloģijas. Katrai pasaules valstij ir specifiski produkti, kurus tā spēj ražot ar augstu ātrumu un zemām izmaksām salīdzinājumā ar citām valstīm. Šis fakts ir tas, kas virza priekšstatu par salīdzinošajām priekšrocībām tirdzniecībā.

Kā piemēru tam, kā izpaužas salīdzinošās priekšrocības tirdzniecībā, iedomājieties divas valstis, kas nodarbojas ar automašīnu ražošanu. Valsts A jau ilgu laiku ražo automašīnas, un tās ir ieviesušas dažādus tehnoloģiskus sasniegumus, kas ļauj ražot automašīnas par zemām izmaksām. Turpretim automobiļu rūpniecība valstī B tikai sāk savu darbību, un līdz ar to ne darbaspēks, ne pieejamās izejvielas neveicina ražošanu augstā līmenī.

Šajā gadījumā valstij A ir jēga lielu daļu resursu novirzīt automašīnu ražošanai. Valstij A būtu jākoncentrējas arī uz automašīnu eksportu uz tādām valstīm kā valsts B, kurām nav iespējas tos ražot lielā apjomā. No otras puses, valsts B iznieko savus spēkus, mēģinot ražot automašīnas augstā līmenī. Tā vietā jēdziens par salīdzinošajām priekšrocībām tirdzniecībā paredz, ka šai valstij jākoncentrējas uz tām precēm, kuru ražošanai tā ir labāk sagatavota.

Jebkurai valstij, kas izmanto salīdzinošās priekšrocības tirdzniecībā preču eksportam, jābūt gatavai arī importēt tās preces, kurās tai nav priekšrocību. Naudas ieguldīšana to preču ražošanā, kurās ir priekšrocības, nozīmē uzņemties šīs papildu ražošanas alternatīvās izmaksas. Šīs alternatīvās izmaksas ir vērtīgas, jo attiecīgā valsts parasti var gūt labumu no eksporta, ko tā pārdod uz citām valstīm. Izmantojot šo sistēmu, visi tirdzniecības partneri var izmantot savas stiprās puses, novērst savas vājās puses un jebkurā laikā gūt labumu no starptautiskās tirdzniecības.

SmartAsset.