Ūdens kanāls ir dabiski vai mākslīgi izveidots ūdensceļš, kas ir pietiekami plats un dziļš, lai ļautu braukt garām laivām. Kanāli parasti ir šauri un var radīt burāšanas apdraudējumu, piemēram, akmeņus vai sēkļus, no kuriem jūrniekiem ir jāuzmanās, kuģojot. Tie ir skaidri atzīmēti jūras kartēs, kopā ar informāciju par vidējo ūdens augstumu un piezīmēm par plūdmaiņu ietekmi uz kanāla dziļumu, jo tas var būt ļoti svarīgi kuģiem ar dziļu iegrimi.
Valdības aģentūras var izmantot bagarēšanu un citus pasākumus, lai kontrolētu ūdens kanāla dziļumu. Šāda prakse ir izplatīta intensīvas satiksmes apgabalos, kur pastāv bažas par kuģu uzskrišanu uz sēkļa. Jūras kartēs tiks izcelta bagarētā teritorija un norādīts dziļums, ko valdība apņemas uzturēt. Ārpus šī kanāla apgabala ūdens dziļums var būt mainīgs, un pastāv risks, ka var izskrieties pa dūņu un citu materiālu nogulsnēm, kuras aģentūras regulāri neiztīra.
Atbildība par kuģojamu ūdensceļu uzturēšanu parasti ir valsts aģentūrām, kuras nodarbojas ar transportu, kuģošanu un rūpēm par vidi. Ūdens kanālā, kur kuģi bieži pārvietojas, valdība var uzstādīt indikatorus un bojas, lai novirzītu satiksmi dažādos virzienos, lai jūrnieki būtu pēc iespējas drošāki. Turklāt tehniķiem periodiski jānovērtē dziļums, lai noteiktu, vai kanāla kontrolei ir nepieciešama papildu bagarēšana.
Kuģu ražošanas un remonta uzņēmumi var uzturēt ūdens kanālu, kas ved uz dokiem, lai atvieglotu atbraukšanu un aiziešanu. Viņi paļaujas uz kanālu, lai droši pārvietotu klientus, un var arī izmantot apgabalu testēšanai, lai pārliecinātos, vai laivas ir kuģojamas. Doki un ostas var arī piedalīties kanālu izveidē, maksājot par šo pakalpojumu bez ostas maksas, tāpēc ikviens, kas gūst labumu no kanāla, maksās arī par uzturēšanu. Šīm vienībām ir jāsadarbojas savā starpā un valsts aģentūrām, lai ūdensceļi būtu skaidri un droši.
Kuģojot pa ūdens kanālu, ir mazāk vietas apgriezties un pārvietoties. Tas var būt bīstami, īpaši sliktos laika apstākļos. Lai izvairītos no sadursmēm, kuģiem ir jāievēro ceļa tiesību likumi, piekāpjoties invalīdiem kuģiem, kā arī lielākām laivām, kurām var būt grūtības apstāties, palēnināt un pagriezties. Likuma neievērošana var beigties ar naudas sodu un soda naudu, papildus juridiskajai atbildībai jebkāda veida negadījuma gadījumā. Uz kuģiem jābūt arī pienācīgam drošības apgaismojumam, lai tie būtu redzami tumsā vai miglā, dodot citiem kuģiem iespēju no tiem izvairīties.