Neto tonnāža, kas pazīstama arī kā NT vai NT, ir kuģa kravas telpas aprēķina metode. Tas nav svara vai masas mērs vai kuģa izspiešanas svars, bet gan tilpuma mērījums. Katra tonna tonnāžas skaitļā atbilst 100 kubikpēdām (2.83 kubikmetriem) telpas. Bruto tonnāža ir kravas kuģa tilpnes pilnais fiziskais tilpums, bet neto tonnāža ir praktiskais vai noderīgais šīs telpas reģions, kurā faktiski var uzglabāt kravu.
Noteikumi par tīro tonnāžu tika ieviesti, lai izveidotu vienotus noteikumus tādiem apsvērumiem kā importa un eksporta nodokļi ostās un ekspluatācijas standarti kuģu būvētavām, taču Starptautiskā Jūrniecības organizācija šos noteikumus faktiski stājās spēkā tikai 18. gada 1982. jūlijā. Visām valstīm, kas parakstījušas konvenciju, ir jāpiemēro tās noteikumi, izņemot visus kuģus, kas peld ar šo valstu karogu un ir klasificēti kā kara kuģi, un kuģus, kuru garums ir mazāks par 79 pēdām (24 metriem). Arī kravas kuģi, kas pārvietojas noteiktos teritoriālajos ūdeņos, ir atbrīvoti, piemēram, Lielajos ezeros Ziemeļamerikā, Kaspijas jūrā un Urugvajas un Argentīnas upēs. Kuģi ārvalstu ostās, kas kuģo saskaņā ar konvencijas noteikumiem, piekrīt ostu iestāžu veiktajām pārbaudēm, lai apstiprinātu atbilstību pareizajiem neto tonnāžas paziņojumiem un sertifikātu, ja vien šādu kuģu izbraukšana neaizkavējas.
1998. gadā vismaz 86 valstis bija vai nu ratificējušas konvenciju, vai tai pievienojušās. Kad tas sākotnēji stājās spēkā 1982. gadā, 48 valstis, kas veidoja vairāk nekā 80% pasaules kuģniecības, sāka ievērot tās noteikumus. Tomēr Amerikas Savienotās Valstis pilnībā neieviesa šādas vadlīnijas līdz 1986. gadam, kad ASV Kongress pieņēma tiesību aktus, lai nodrošinātu atbilstību tās noteikumiem attiecībā uz starptautisko kuģošanu. Konvencijas prasības parasti izslēdz jebkādu iekšzemes kuģošanu neatkarīgi no iesaistīto kuģu tīrās tonnāžas.
Neto tonnāžas aprēķināšana kuģa kravas ietilpībai ir diezgan sarežģīta lieta. Tas ietver piemaksas par bruto tonnāžu, pasažieru skaitu un pasažieru piestātnēm, kas atļautas attiecīgajam kuģa tipam, un paša kuģa formu. Parasti tā ir balstīta uz 96% no kuģa kopējā garuma pie ūdenslīnijas un 85% no tā veidotā dziļuma, ko mēra no ķīļa augšdaļas līdz stūres korpusa asij uz ūdenslīnijas.
Kuģu konstrukcija var būt arī mainīgais lielums, aprēķinot neto tonnāžu, jo noteiktu kategoriju kuģiem, piemēram, naftas tankkuģiem, ir nodalītas balasta tvertnes, kas veido ievērojamu kuģa tilpumu, ko nevar izmantot kravai. Visiem kravas nodalījumiem jābūt marķētiem ar apzīmējumu “CC”, un kuģu īpašniekiem ir jāziņo par jebkurām kravas apjoma izmaiņām, kas radušās kuģa būves vai pasažieru sadalījuma izmaiņu dēļ. Pieļaujamā iegrime ir arī svarīgs faktors neto tonnāžas kravas ietilpības noteikšanā, jo tā ietekmē kuģa praktisko manevrētspēju. Tas ir līmenis, līdz kuram piekrauts kuģis nogrimst ūdenī, mērot no ūdenslīnijas līdz iegremdētā korpusa zemākajam punktam.