Zarnu gļotāda, ko sauc arī par kuņģa gļotādu, ir kuņģa-zarnu trakta gļotāda. Tas ieskauj lūmenu, dobu telpu trakta centrā, caur kuru iziet pārtika. Gļotāda izdala gļotu slāni, kas aizsargā šūnas un palīdz pārtikai pārvietoties pa kuņģa-zarnu traktu.
Zarnu gļotāda ir visdziļākā no četriem kuņģa-zarnu trakta slāņiem. To ieskauj submucosa. Šis slānis atbalsta gļotādu un savieno to ar muskuļu slāni, kas to ieskauj, un pārvieto pārtiku caur zarnām. Pēdējais, ārējais slānis ir pārklājošo audu slānis. To sauc par adventitia vai serozu atkarībā no tā stāvokļa organismā; serosa aptver orgānus vēderplēves priekšpusē, bet adventitia atrodas aiz tās.
Pati zarnu gļotāda tālāk var iedalīt trīs slāņos. Slānis, kas vērsts pret lūmenu, sastāv no epitēlija. Šis slānis ir pārklāts ar mazām atverēm, ko sauc par foveolām, kas savienojas ar kanāliem, kas piegādā gremošanas šķidrumu un gļotas. Barības vielas uzsūcas caur epitēliju.
Nākamais zarnu gļotādas slānis ir lamina propria, kas atbalsta epitēliju. Šajā slānī atrodas arī dziedzeri, kas ražo gļotas un gremošanas sekrēcijas. Tievā zarnā lamina propria satur arī centrālo limfas asinsvadu.
Pēdējais un ārējais slānis ir lamina muscularis mucosae. Šis plānais muskuļu slānis atdala lamina propria un submucosa. Tas arī maigi lokās, sakustinot gļotādu, tādējādi lamina propria dziedzeru produkti tiek izvadīti lūmenā. Šī slāņa pastāvīgā kustība arī noved epitēliju saskarē ar lūmena saturu, palīdzot barības vielām uzsūkties.
Zarnu gļotādas funkcija atšķiras atkarībā no tās atrašanās vietas kuņģa-zarnu traktā. Barības vadā tas pārvieto pārtiku, nepalīdzot gremošanu. Kuņģī tai jāiztur zems kuņģa skābju pH līmenis. Tievajā zarnā tas uzsūc barības vielas, savukārt resnajā zarnā ekstrahē ūdeni, atstājot atkritumus, kas jāizvada.
Mainoties tā funkcijai, mainās arī struktūra. Kuņģī dziedzeri izdala ne tikai gļotas, bet arī kuņģa skābi. Dziedzeri pie dibena jeb kuņģa pamatnes izdala arī hormonu pepsinogēnu, kas pārvēršas par enzīmu pepsīnu. Zarnās zarnu gļotādas virsma ir salocīta un saburzīta, lai palielinātu tās virsmas laukumu, ļaujot lielākai daļai saskarties ar gremošanu.