Prooksidants ir viela, kas izraisa oksidatīvo stresu, palielinot brīvos radikāļus, reaktīvās molekulas, kas bojā šūnas. Oksidācija notiek, kad skābekļa molekulas mijiedarbojas ar citām vielām. Molekulas saglabā stabilitāti, ja tām ir savienots elektronu skaits. Kad notiek oksidēšanās, tiek zaudēts elektrons, padarot molekulu nestabilu. Oksidatīvais stress, ko izraisa prooksidanti, ir saistīts ar priekšlaicīgu novecošanos un slimību attīstību.
Brīvie radikāļi ir dabisks enerģijas uzņemšanas blakusprodukts. Kad ķermenis pārvērš skābekli enerģijā, rodas reaktīvās skābekļa sugas. Šīs molekulas ir ļoti reaģējošas nesapārota elektronu skaita dēļ. Brīvo radikāļu reaktivitāte var radīt ievērojamus bojājumus aminoskābēm, DNS un taukskābēm. Dažos gadījumos oksidēšana palīdz iznīcināt toksīnus un aizsargāt ķermeni, bet pārmērīga oksidēšanās izraisa stresu.
Vairākas prooksidantu vielas izraisa bojājumus degvielas ražošanas šūnu centros, kas pazīstami kā mitohondriji. Šīs dzīvībai svarīgās šūnas ir enerģijas spēkstacijas un ražo enerģiju, kas nepieciešama pareizai darbībai. Mitohondriju bojājumi izraisa nogurumu un nespēju saražot pietiekami daudz enerģijas dzīvībai svarīgām funkcijām, un nepārtraukts oksidatīvais stress, kas bojā mitohondrijus, rada priekšnoteikumus deģeneratīvām slimībām un paātrinātai novecošanai.
Prooksidanti rada nestabilitātes apburto loku, jo reaktīvās skābekļa sugas dedzīgi cenšas savienoties. Lai pabeigtu savus pārus, brīvie radikāļi nozog elektronus no citām molekulām. Kad molekula zaudē elektronu, tā kļūst nestabila un atkārto ciklu, meklējot un noņemot elektronus no vēl vienas molekulas. Nepārtrauktais elektronu noņemšanas process rada paaugstinātu šūnu nestabilitātes līmeni, un ar laiku šis notiekošais process izraisa ģenētiskā materiāla un citu svarīgu šūnu bojājumus.
Antioksidanti ir ķīmiskas vielas, kas spēj nodrošināt stabilitāti, neitralizējot prooksidantu vielas, meklējot nestabilas molekulas un savienojoties ar tām, lai novērstu elektronu nozagšanu un bojājumu radīšanu. Ja antioksidantu daudzums ir vienāds ar prooksidantu daudzumu vai pārsniedz to, organisms var novērst šūnu bojājumus un saglabāt stabilitāti. Ja prooksidantu ķīmisko vielu daudzums ievērojami pārsniedz antioksidantu līmeni, organisms nespēj noturēties līdzi un rodas oksidatīvais stress.
Veselīgs uzturs palīdz uzturēt līdzsvaru starp antioksidantiem un prooksidantiem. Augļi un dārzeņi ir bagāti ar antioksidantiem, kas palīdz aizsargāt organismu no brīvo radikāļu bojājumiem. Zaļā tēja satur antioksidantu, ko sauc par epigallokatehīna-3-galātu (EGCG), kas parasti samazina oksidatīvo stresu un novērš slimības progresēšanu. EGCG piemīt arī pozitīva prooksidanta aktivitāte, izraisot šūnu nāvi audzējos, kas palīdz aizsargāt pret vēzi.