Kas ir personīgā SVID analīze?

Personiskā stipro, vājo pušu, iespēju un draudu (SVID) analīze ir rīks, ko izmanto, lai novērtētu indivīda stiprās un vājās puses. To var veikt indivīds ar mērķi noskaidrot savus talantus, lai veicinātu karjeras mērķu sasniegšanu. To var veikt arī organizācija saviem darbiniekiem, lai noskaidrotu darbinieku labākās īpašības, lai efektīvi ieceltu viņus amatos, kuros vislabāk var izmantot viņu talantus. To var izdarīt, aizpildot anketu, uzdodot konkrētus jautājumus par personas SVID.

Personīgās SVID analīzes stiprās puses ir tās iezīmes, kuras indivīds uzskata par pozitīvām īpašībām, kas viņam vai viņai sniedz salīdzinošu stimulu noteiktā mērķa sasniegšanai. Ja mērķis ir iegūt darbu finanšu iestādē, stiprās puses var ietvert tādas īpašības kā grādi, sertifikāti, darba pieredze un apmācība. Stiprās puses varētu ietvert arī personiskās īpašības vai iezīmes, kas kalpos kā ieguvums, ja tās izmantos mērķa sasniegšanā. Pie šādām personiskajām iezīmēm pieder spēcīgas līdera prasmes, spēja strādāt komandā, pašdisciplīna, spēja ļoti labi komunicēt un optimistiska personība. Personīgās SVID analīzes trūkumi ietver tādas lietas kā atbilstošas ​​darba pieredzes trūkums, atbilstošas ​​sertifikācijas trūkums, nepareizs grāds vai tā neesamība un apmācības trūkums. Dažas nepilnības attiecībā uz personiskajām īpašībām varētu būt neizlēmība, vājas komunikācijas prasmes, motivācijas trūkums un pārmērīga kautrība.

Personīgās SVID analīzes iespējas ir vidē pieejamas lietas, kuras indivīds var izmantot savā labā, lai sasniegtu izvirzīto mērķi. Tie ietver darba vietas jomās, kurās indivīdam ir priekšrocības, pateicoties apmācībai, pieredzes izglītībai, semināriem un konferencēm, kur viņš vai viņa var sazināties ar potenciālajiem klientiem vai darba devējiem, kā arī bezmaksas apmācību darbā. Personīgās SVID analīzes vājās puses ir tās ārējās lietas, kas negatīvi ietekmē izvirzīto mērķu sasniegšanu. Daži no šiem trūkumiem ietver konkurenci darba vietā izglītotu vai labāk kvalificētu cilvēku veidā, darbinieku skaita samazināšanu darba vietā, apmācības vai tālākizglītības trūkumu darba vietā un ierobežotas izaugsmes iespējas izvēlētajā jomā. Vēl viens vājuma veids ir specialitāte kādā priekšmetā, kas nav īpaši pērkams, jo šī studiju virziena absolventi vienkārši nav pieprasīti.