Estuārs ir ūdens objekts, kurā sajaucas svaigs un sālsūdens. Tā kā estuāram ir nepieciešama brīva un atvērta pieeja jūrai, estuāri vienmēr atrodas gar krasta līnijām, lai gan dažos gadījumos tie var stiepties vairākas jūdzes iekšzemē. Estuāra unikālajā dabiskajā vidē atrodas daudzas dzīvnieku un augu sugas, un tā mēdz būt izdevīga vieta arī cilvēkiem, jo estuārs var būt lieliska vieta ostai. Daži biologi specializējas estuāros esošo sarežģīto sistēmu izpētē.
Ir vairāki dažādu veidu estuāri, kas parasti ir sadalīti pēc to veidošanās. Daudzas, piemēram, ir noslīkušas upju ielejas, kas radušās, paaugstinoties jūras līmenim, liekot okeānam appludināt zemu zemi. Citi veidojas tektonisku kustību rezultātā, kad Zemes plātnes sasprādzējas vai atdalās, radot dziļas krokas zemē. Bāros uzbūvēts estuārs ir aizsargāts aiz smilšu joslas vai salas, savukārt fjordi ir estuāri, kas izgriezti no zemes apledojuma periodos.
Estuāra izbūve nodrošina, ka tas ir vismaz daļēji aizsargāts no bargākiem laikapstākļiem, kas sastopami atklātā jūrā. Piemēram, daudzi līči un līči patiesībā ir estuāri. Maigāki apstākļi ir ideāli piemēroti jūras dzīvnieku mazuļu sugām, un tajos var atrasties arī ūdensputnu un augu sugu sortiments. Turklāt estuārs mēdz savākt barības vielas, nodrošinot plašu barības avotu dzīvniekiem, kuri estuārus sauc par mājām.
Estuāru ūdens tiek klasificēts kā iesāļš, kas nozīmē, ka tas ir sāļāks par saldūdeni, bet ne tik sāļš kā īstais jūras ūdens. Dažādiem estuāriem ir unikāls sajaukšanās līmenis; daži ir stipri noslāņoti, kas nozīmē, ka blīvāks, aukstāks sālsūdens aptver apakšu, bet siltāks saldūdens peld virsū, bet citi ir vairāk sajaukti. Precīzs sāļums un pH līmenis estuāros visā pasaulē atšķiras atkarībā no plūsmas līmeņa no ūdens avotiem, kas kopā veido estuāru.
Estuārs var būt ļoti jutīgs pret vides degradāciju. Piemēram, spēcīga aizsprostošana augštecē var samazināt saldūdens plūsmu uz estuāru, krasi mainot vidi. Tas var izraisīt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, jo delikātākas sugas izmirst vai atrod viesmīlīgākas vietas. Piesārņojums var arī nopietni ietekmēt estuāru, jo īpaši barības vielu piesārņojums, piemēram, notece no fermām, kas var izraisīt ievērojamu ūdens kvalitātes pasliktināšanos.