Maksājumu bilance ir stratēģija, ko izmanto, lai analizētu attiecības starp naudu, kas ieplūst valstī, un naudu, kas iziet no tās pašas valsts. Šāda veida uzskaite ļauj valstīm noteikt, vai pašreizējais līdzsvars starp importu un eksportu ir pieņemams, vai arī ir jāveic daži pasākumi, lai regulētu procesu, lai panāktu labvēlīgāku tirdzniecības bilanci. Vairumā gadījumu maksājumu bilance tiek apkopota vai nu kalendārajam gadam, vai fiskālajam gadam, ko atzinusi konkrēta valsts valdība.
Gandrīz visi galvenie tirdzniecības veidi ir iekļauti maksājumu bilances aprēķinā. Dārgmetālu, piemēram, zelta un sudraba, kustība ir galvenā sastāvdaļa. Parasti tiek iekļautas arī tādas preces kā kukurūza un kvieši. Naftas produktu imports un eksports lielākajā daļā valstu tiek uzskatīti par būtiskām sastāvdaļām. Valstīs, kur tūrisms ir galvenais ienākumu avots, tiks ņemta vērā arī tūristu ārzemēs un valsts iekšienē iztērētā naudas summa.
Maksājumu bilances faktiskā struktūra ir samērā vienkārša. Izmantojot pamata grāmatvedības metodes, ieņēmumi, kas ienāk valstī no jebkura avota, tiek identificēti kā kredīti vai pozitīvi skaitļi. Visi ieņēmumi, kas izplūst no valsts, tiek identificēti kā debeti un tiek parādīti kā negatīvs skaitlis. Maksājumu bilanci nosaka, no pozitīvajiem skaitļiem atņemot negatīvos skaitļus, tādējādi iegūstot vienu skaitli, kas atspoguļo šo laika periodu. Ideālā gadījumā debetu un kredītu salīdzinājums par noteiktu periodu parādīs, ka valsts gūst vairāk ieņēmumu nekā tērē ārpus tās robežām.
Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka tas, kas tiek uzskatīts par veselīgu maksājumu bilanci, dažādās valstīs var atšķirties. Tas var būt saistīts ar vairākiem faktoriem, piemēram, valstī atrodamo dabas resursu daudzumu, atsevišķu valstī strādājošo nozaru nozīmi un to, kādas preces un pakalpojumi tiek regulāri eksportēti. Vietējie finanšu eksperti var izsvērt visus būtiskos faktorus un noteikt, kāda veida attiecība starp debetu un kredītu tiek uzskatīta par veselīgu konkrētai valstij.
Izpratne par maksājumu bilanci konkrētam laika periodam var būt ļoti noderīga, plānojot valsts vajadzības nākamajos gados vai pat nākamajās desmitgadēs. Šī bilances aprēķināšanas process nereti var pievērst uzmanību dažādām tendencēm, kas kādā brīdī var būt vai nebūt labvēlīgas tautas labklājībai. Izanalizējot visus pieejamos datus un apzinot šīs tendences, ir iespējams sākt veikt pasākumus to ietekmes mazināšanai un uzsākt dažādas stratēģijas, kas palīdzēs noturēt valsts ekonomiku salīdzinoši izdevīgā pozīcijā.