Standarta nobraukuma likme ir fiksēta naudas summa, ko nodokļu aģentūra vai valdība nosaka par katru nodokļu maksātāja nobraukto jūdzi. Šo likmi izmanto, atskaitot braukšanas izdevumus, ja nodokļu maksātājs vadīja automašīnu uzņēmējdarbības vai labdarības nolūkos. Bieži vien nodokļu aģentūras nosaka arī standarta nobraukuma likmi, lai noteiktu summu, ko nodokļu maksātājs var atskaitīt par braukšanu saistībā ar medicīniskām vajadzībām vai pārvietošanu nodarbinātības vai uzņēmējdarbības nolūkos. Daudzos gadījumos nodokļu deklarāciju atskaitījumiem tiek izmantota standarta nobraukuma likme, nevis nodokļu maksātāja faktiskā izdevumu summa. Tomēr veids, kādā šādi atskaitījumi tiek apstrādāti, var būt atkarīgs no valsts, reģiona un nodokļu aģentūras.
Lai gan daudzi cilvēki varētu vēlēties atskaitīt automašīnu izdevumus, ko viņi maksā noteiktā taksācijas gadā, automašīnu atskaitījumi parasti nav atļauti lielākajai daļai nodokļu maksātāju. Tomēr dažās jurisdikcijās personai ir tiesības atskaitīt automašīnu izdevumus no nodokļiem, kas tai jāmaksā katru gadu. Piemēram, personai var būt tiesības atskaitīt transportlīdzekļa izdevumus, ja tā vada uzņēmējdarbību vai tai radušies transportlīdzekļa izdevumi saistībā ar labdarības organizāciju. Personai var būt arī tiesības atskaitīt izdevumus, kas tai radušies medicīniskā brauciena laikā. Var tikt atskaitītas arī nobrauktās jūdzes, pārceļoties nodarbinātības iemeslu dēļ.
Ja persona savā nodokļu deklarācijā izmanto standarta nobraukuma likmi, viņam nav vajadzīgas precīzas naudas summas, ko viņš iztērēja par savu automašīnu, lai noskaidrotu atskaitījuma summu, ko viņš var veikt. Tā vietā viņam ir jāzina tikai nobraukto jūdžu skaits, lai nodokļu deklarācijā saņemtu transportlīdzekļa izdevumu atskaitījumu. Viņš parasti var reizināt nobraukto jūdžu skaitu ar nodokļu aģentūras noteikto standarta nobraukuma likmi. Šī likme var mainīties gadu no gada, tāpēc personai parasti ir jāgriežas nodokļu aģentūrā, lai uzzinātu, kuru skaitli izmantot.
Atkarībā no jurisdikcijas persona var izvēlēties savā nodokļu deklarācijā iekļaut faktiskos izdevumus par savu transportlīdzekli. Tas var ietvert tādas lietas kā gāze un eļļa, remonta, apkopes un apdrošināšanas izmaksas. Persona var arī atskaitīt maksu par licencēšanu un reģistrāciju, automašīnai nepieciešamajām piegādēm un nolietojumu. Bieži vien ir atskaitāmi arī līzinga maksājumi, aizdevuma procenti un daži ar transportlīdzekli saistīti nodokļi. Persona ar transportlīdzekļa izdevumiem var izvēlēties izmantot standarta nobraukuma likmi, jo tā ļauj veikt daudz vienkāršākus aprēķinus, taču faktisko izdevumu noteikšana var būt izdevīgāk, ja transportlīdzekļa ekspluatācijas izmaksas ir augstas.