Ikreiz, kad nauda tiek aizņemta, tai tiek piemērota procentu likme. Bankas bieži viena otrai aizdod naudu, un procentu likmi, ko tās nosaka, nosaka Federālo rezervju sistēma, kas ir Amerikas Savienoto Valstu centrālā banka. Ja komercbankas aizņemas tieši no Federālo rezervju sistēmas, iekasētā procentu likme ir zināma kā federālā diskonta likme. Ekonomisti un investori tam pievērš lielu uzmanību gan kā ekonomikas apstākļu indikatoram, gan prognozētājai.
Federālā diskonta likme ir augstāka par federālo fondu likmi, kas ir procenti, ko bankas iekasē viena no otras par īstermiņa aizdevumiem. Federālo fondu likmi nosaka arī Federālo rezervju sistēma, taču to nedrīkst sajaukt ar diskonta likmi. Bankām ir jābūt noteiktai summai no kopējiem noguldījumiem rezervē kā skaidrā naudā. Kad banka sasniegs šo nepieciešamo procentuālo daļu, tā uz nakti aizņemsies no citām bankām vai no Federālo rezervju sistēmas kā pēdējo līdzekli.
Kad mēs dzirdam ziņās, ka Federālo rezervju sistēma, ko sauc arī par “Fed”, ir paaugstinājusi vai pazeminājusi procentu likmes, federālā diskonta likme ir viena no šīm likmēm. Ja procentu likmes, tostarp federālā diskonta likme, tiek pazeminātas, bankām ir vieglāk un lētāk iegūt naudu, kas nepieciešama to rezervju prasību izpildei. Ja procentu likmes tiek paaugstinātas, bankām ir dārgāk iegūt līdzekļus. Neatkarīgi no tā, vai bankām kredītu saņemšana ir dārgi vai lēti procentu izteiksmē, tas atspoguļojas procentos, ko banku klienti maksā par kredītiem.
Piemēram, ir viegli pamanīt, ka hipotēkas procentu likmes pakāpeniski palielinās vai samazinās līdz ar federālo diskonta likmi. Diskonta likmes vispārējā virzienā svārstās arī noguldījumu sertifikātu un krājkontu procentu likmes. Praktiski augstās un zemās procentu likmes attiecīgi izpaužas kā naudas trūkums vai pieejamība ekonomikā.
Federālā diskonta likme ir tik svarīga tieši tāpēc, ka tā kontrolē naudas pieejamību. Ja ekonomikā ir “pārāk daudz” naudas, var notikt strauja izaugsme, taču notiek arī cenu inflācija, kas, izejot no rokas, var īsslēgt ekonomikas izaugsmi. No otras puses, pārāk maz naudas ietekmē citādi veselīgu izaugsmi vai kavē ekonomikas atveseļošanos depresijas vai lejupslīdes laikā. Šī trauslā līdzsvara uzturēšana ir Federālās atklātā tirgus komitejas uzdevums, kas izlemj, kad un cik lielā mērā paaugstināt vai pazemināt federālo diskonta likmi.