Kas ir atsauces likme?

Mainīgas likmes kredīta procentu likme parasti sastāv no divām daļām. Pirmā ir atsauces likme, kas atspoguļo naudas cenu starpbanku tirgū un mainās līdz ar tirgus apstākļiem. Otrā ir pievienotā likme jeb marža, par kuru puses vienojas līgumā un kura darbības laikā parasti paliek nemainīga. Kredīta līgumā ir noteikts arī pārskatīšanas periods, visbiežāk trīs, seši vai divpadsmit mēneši. Pārskatīšanas dienā banka ņem attiecīgā termiņa atsauces likmes vērtību un pārrēķina maksājumu nākamajam periodam. Tieši tāpēc ikmēneša maksājums var pieaugt vai samazināties, kaut gan līgumā nekas nav grozīts.

Eiro zonā nozīmīgākā atsauces likme mājokļa kredītiem ir EURIBOR, ko dažādiem termiņiem aprēķina un publicē tās administrators, balstoties uz banku darījumiem un kotācijām. Īstermiņa darījumos arvien plašāk izmanto €STR, kas atspoguļo faktisko nakts aizdevumu cenu un ko aprēķina Eiropas Centrālā banka. Starptautiskajā praksē agrāk dominēja LIBOR, taču pēc manipulāciju skandāliem šī likmju saime tika pakāpeniski izbeigta un aizstāta ar darījumos balstītiem etaloniem. Pēc finanšu krīzes Eiropas Savienība pieņēma Etalonu regulu, kas nosaka prasības administratoriem, aprēķina metodikai un uzraudzībai, lai etalonu nevarētu ietekmēt atsevišķu tirgus dalībnieku interesēs.

Atsauces likmes jēga ir caurskatāmība. Ja likmi pilnībā noteiktu banka, klients nevarētu pārbaudīt, kāpēc maksājums mainījies. Publiski aprēķināts etalons ļauj to izdarīt, taču vienlaikus pārnes procentu likmju risku uz aizņēmēju. Tāpēc pirms līguma slēgšanas ir vērts aprēķināt, cik liels būtu maksājums, ja atsauces likme pieaugtu par vairākiem procentpunktiem, un salīdzināt to ar ienākumiem. Fiksētas likmes kredīts šo risku novērš, bet parasti sākumā izmaksā dārgāk. Dažos produktos piedāvā arī procentu likmes griestus vai jauktu risinājumu, kur pirmos gadus likme ir fiksēta.

Pirms parakstīšanas kredīta līgumā ir vērts atrast un saprast piecas lietas, un tās visas ir tekstā, nevis sarunā ar pārdevēju. Pirmā ir izmantotā etalona nosaukums un termiņš, piemēram, sešu mēnešu EURIBOR. Otrā ir marža skaitliskā izteiksmē un tas, vai līgums pieļauj tās vienpusēju grozīšanu. Trešā ir pārskatīšanas datumi un tas, kuras dienas publicēto vērtību banka izmanto. Ceturtā ir atruna par negatīvu etalonu. Piektā ir gada procentu likme kopā ar visām komisijām. Patērētāju kreditēšanā aizdevējam pirms līguma jāsniedz standartizēta informācija, kas šos punktus apkopo, un tieši šo lapu ir vērts salīdzināt starp bankām, nevis reklāmas piedāvājumus.

Atsauces likmi bieži sajauc ar trim citām lietām. Pirmā ir gada procentu likme (GPL), kas papildus procentiem ietver arī komisijas un citas izmaksas un ir domāta piedāvājumu salīdzināšanai. Otrā ir Eiropas Centrālās bankas noteiktās monetārās politikas likmes, kuras ietekmē tirgus likmes, bet nav tās pašas. Trešā ir marža, kuru dažkārt kļūdaini uzskata par mainīgo daļu. Aktuālās EURIBOR un €STR vērtības, kā arī skaidrojumus par to lietojumu var atrast Latvijas Bankas un Eiropas Centrālās bankas vietnēs, un tieši tur, nevis sarunās, jāpārbauda konkrētajā dienā spēkā esošais skaitlis.