Maksas par saistībām ir nelielas maksas, ko aizdevējs uzliek brīdī, kad hipotēka vai cita veida aizdevums tiek izsniegts pieteikuma iesniedzējam. Maksa kalpo kā zīme, ka aizdevējs ieķīlā resursus, lai noslēgtu darījumu vienošanos ar aizņēmēju. Precīza iekasētā summa atšķirsies atkarībā no spēkā esošajiem standartiem un apstākļiem.
Kad aizdevējs izvēlas pagarināt aizdevumu pieteikuma iesniedzējam, rodas vairākas papildu izmaksas. Aizdevējam rodas izmaksas saistībā ar administratīviem un lietvedības uzdevumiem, kas saistīti ar aizdevumu, no tā izsniegšanas brīža līdz galīgā maksājuma grāmatojumam. Saistību maksa ir viens no līdzekļiem, ko aizdevējs izmanto, lai daļēji atliktu šīs izmaksas.
Parasti maksa tiks norādīta saistību vēstulē, kas tiek sagatavota un nosūtīta aizņēmējam. Detalizēta informācija ietvers noteikumus, kas saistīti ar maksas aprēķināšanu. Daudzi aizdevēji izvēlas noteikt summu, pamatojoties uz procentuālo daļu no aizdevuma saistībām.
Atkarībā no apstākļiem aizņēmējam var tikt prasīts samaksāt saistību nodevu uzņēmējdarbības vienošanās sākumā. Maksa var tikt iekasēta atsevišķi no kredīta maksājumiem, vai arī to var atņemt no pirmās iemaksas. Parasti saistību vēstulē būs norādītas pieejamās maksāšanas iespējas.
Dažos aizdevuma līgumos saistību maksa darbojas kā mehānisms, lai fiksētu saskaņotu procentu likmi, kas tiks piemērota visu aizdevuma cikla laiku. Atkarībā no precīziem aizdevuma līguma nosacījumiem komisijas maksa var tikt atmaksāta pēc tam, kad aizņēmējs ir atmaksājis aizdevuma atlikumu atbilstoši noteikumiem. Tomēr aizņēmējs var zaudēt atmaksu daudzu iemeslu dēļ, piemēram, kavējot vienu vai vairākus maksājumus, pat ja aizdevums tiek atmaksāts laikā.
Aizņēmēji un aizdevēji dažkārt var vienoties par saistību maksas nosacījumiem un pieņemt lēmumu, kas neatbilst standartam, ko parasti izmanto iestāde. Lai gan tas nav vispārpieņemts gadījums, ir kredītiestādes, kurām ir zināma rīcības brīvība izlemt, vai iekasēt samazinātu maksu vai atteikties no tās vispār.