Kādi ir īres plusi un mīnusi pēc vēlēšanās?

Īres līgums pēc vēlēšanās ir vēl viens ikmēneša īres termiņš, kas ir līgums starp īrniekiem un saimniekiem, kam ir plusi un mīnusi. Viena no acīmredzamākajām šāda veida īres līguma priekšrocībām ir tā, ka tas piedāvā īrniekiem zināmu brīvību attiecībā uz viņu mājokli, jo viņi nav saistīti ar ilgtermiņa nomu vai hipotēku. Ceļotāji, kas apmeklē kādu rajonu ilgāk par mēnesi, var izmantot arī šāda veida nomas līgumu, lai apmestos mājās vai dzīvoklī, nevis viesnīcā. Protams, galvenais mīnuss ir tas, ka saimnieks var lūgt īrnieku aiziet tikai mēnesi iepriekš brīdinot, pat ja nav pārkāpti nekādi noteikumi. Turklāt īres līgums pēc vēlēšanās var ļaut namīpašniekam paaugstināt īres cenu ar ļoti mazu brīdinājumu.

Daži īrnieki dod priekšroku īrēšanai, nevis pirkšanai, jo viņiem patīk brīvi doties prom bez iepriekšēja brīdinājuma. Šādiem cilvēkiem šī iemesla dēļ nereti patīk īres līgumi pēc vēlēšanās, jo īpaši tāpēc, ka šāds īres veids ļauj aiziet pat ātrāk nekā īre uz pusgadu vai gadu. Protams, lai gan īrniekus, kuriem vienkārši patīk pārmaiņas, īre var piesaistīt pēc vēlēšanās, citiem tas šķiet pievilcīgs dažādu iemeslu dēļ. Piemēram, tiem, kas vēlas iegādāties māju, var būt nepieciešama pagaidu apmešanās vieta, kamēr viņi atrod ideālo māju, vai arī gaida, kad tiks uzcelta viņu sapņu māja.

Arī šāda veida nomas līgums bieži vien ir ideāls cilvēkiem, kuri dodas garos ceļojumos uz dažādām pilsētām. Uzturēšanās viesnīcā vai motelī vairākas nedēļas var kļūt dārga, un tas reti ļauj ceļotājiem justies tik ērti kā mājās. Tādējādi īre pēc vēlēšanās var būt pievilcīga cilvēkiem, kuri vēlas apmesties vienā vietā uz laiku no viena mēneša līdz vairākiem mēnešiem. Tas jo īpaši attiecas uz ceļotājiem, kuri nav pārliecināti, cik ilgi viņi uzturēsies vienā konkrētā pilsētā, jo šī iespēja bieži dod viņiem lielāku brīvību ceļojumos, vienlaikus palīdzot viņiem justies ērti uzturēšanās laikā.

Īres neveiksmīgā puse pēc vēlēšanās ir tā, ka tā piedāvā saimniekam tikpat daudz spontanitātes kā īrniekam. Tas ir tāpēc, ka namīpašnieks var pieprasīt, lai īrnieks aiziet, brīdinot tikai vienu mēnesi iepriekš, pat ja īrnieks nav gatavs pārcelties. Turklāt saimnieks var paaugstināt īres maksu jebkurā īrnieka uzturēšanās laikā, turpretim viņam parasti ir jāgaida, līdz beidzas sešu mēnešu vai gadu nomas līgums, pirms paaugstināt cenu saskaņā ar tradicionālāku vienošanos. Tādējādi šāda veida līgums īrniekiem var nodrošināt gan brīvību, gan nestabilitāti.