Kas finanšu jomā ir ārkārtas kopsapulce?

Uzņēmumiem parasti notiek ikgadējā pilnsapulce jeb AGM reizi gadā. Reizēm ārpus ikgadējās kopsapulces ir nepieciešama cita sapulce. Ārkārtas kopsapulce, ko sauc par EGM, ir jebkura uzņēmuma sapulce, kas nav ikgadējā pilnsapulce.

Daudzās valstīs ar likumu ir noteiktas ikgadējas pilnsapulces uzņēmumiem, kas tirgo savas akcijas publiski. Akcionāru kopsapulces datums var mainīties katru gadu, bet parasti starp tiem var paiet ne vairāk kā 15 mēneši. Kopsapulces mērķi ietver direktoru ievēlēšanu, revidētu pārskatu prezentāciju un apstiprināšanu, kā arī uzņēmuma pagātnes un turpmākās darbības pārrunas.

Atšķirībā no ikgadējām pilnsapulcēm, ārkārtas kopsapulces notiek reti. EGM tiek rīkots, ja rodas problēma, kas ir pārāk aktuāla, lai gaidītu līdz nākamajam AGM, kas jārisina. Ārkārtas kopsapulces, ko dažkārt sauc par ārkārtas kopsapulcēm vai īpašām kopsapulcēm, dažās valstīs nosaka likums, ja uzņēmuma neto aktīvi nokrītas zem noteikta punkta. ASV šī summa ir puse no tās pieprasītā pamatkapitāla vērtības.

Ārkārtas pilnsapulci var sasaukt direktori, akcionāri vai revidenti. Lai sasauktu ārkārtas pilnsapulci, akcionāriem ir jābūt noteiktam balsstiesību procentam. ASV akcionāriem ir jābūt vismaz desmit procentiem balsstiesību, lai sasauktu EGM. Arī aizejošajiem revidentiem ir iespēja sasaukt ārkārtas pilnsapulci, taču tas notiek ārkārtīgi reti.

Ārkārtas kopsapulces mērķis ir atkarīgs no apstākļiem. Lai ievēlētu jaunu direktoru padomi, var sasaukt ārkārtas kopsapulces. Viņi var arī sanākt kopā, lai apstiprinātu tiesību emisiju vai izmaiņas uzņēmuma statūtos.

Tiklīdz tiek ierosināta ārkārtas pilnsapulce, visiem esošajiem akcionāriem ir jānosūta paziņojums, brīdinot tos par sapulces laiku, datumu un vietu. Paziņojumos parasti tiek paziņots par sapulci 21 dienu vai vairāk iepriekš, lai akcionāri varētu attiecīgi plānot. Paziņojumā arī akcionāri tiek brīdināti par sapulcē izskatāmajiem jautājumiem. Ja akcionārs nevar sasaukt sapulci, var tikt iecelts pilnvarnieks.

Ārkārtas kopsapulces parasti notiek līdzīgi kā ikgadējā pilnsapulce. Tiek ievērota noteikta darba kārtība un priekšsēdētājs, kas vada sapulci. Ārkārtas pilnsapulce var būt īsāka par ikgadējo pilnsapulci atkarībā no sapulces sasaukšanas iemesla.