Budžeta dispersija ir termins, ko piemēro biznesa situācijai, kad iztērētā summa ir lielāka par tēriņiem atvēlēto budžetu. Piemēram, ja uzņēmuma budžets ir 1,000 ASV dolāru (USD) diviem jauniem datoriem, bet jaunie datori maksā 1,200 ASV dolārus, tad budžeta novirze ir 200 ASV dolāru. Budžeta novirzēm ir vairāki izplatīti iemesli, tostarp slikta budžeta plānošana, slikta loģistikas plānošana un palielinātas produktu izmaksas.
Budžeta atšķirības var iedalīt vairākās kategorijās. Tie ietver materiālu dispersiju, darbaspēka dispersiju un pārdošanas apjomu atšķirības. Katras novirzes cēloņu noteikšana ir noderīga, jo tā palīdz cilvēkiem, uzņēmumiem un organizācijām labāk sagatavot nākamo budžetu.
Materiālu atšķirības attiecas uz produktu izmaksām. Izmantojot iepriekš sniegto datora piemēru, datori, iespējams, ir reklamēti katalogā vai tiešsaistē par USD 500 ASV gabalā. Ja datoru faktiskā iegādes cena ir 600 USD, būs atšķirības.
Visu veidu produkti — no pārtikas līdz biroja piederumiem — var palielināt vai samazināt izmaksas. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad dabas katastrofas ietekmē pārtikas cenas vai ja produkts, piemēram, benzīns, ir atkarīgs no naftas cenām. Arī jaunu nodokļu ieviešana vai veco nodokļu palielināšana negatīvi ietekmēs budžetu.
Darbaspēka atšķirības ietver darbinieku izmaksas un ieguldījumu uzņēmumā vai organizācijā. Lielākajai daļai uzņēmumu būs kopējais algu budžets. Līdzīgi mājsaimniecības budžets būs atbilstošs paredzamajam cilvēku skaitam, kas strādās paredzētajā apmērā. Jebkurš bezalgas atvaļinājums vai darba zaudēšana negatīvi ietekmēs budžetu. Ja uzņēmums nodarbina pārāk daudz cilvēku vai ja darbinieku produktivitāte samazinās, to izmaksas radīs budžeta novirzes.
Personāla produktivitāte daļēji ietekmē pārdošanas atšķirības. Lielākā daļa uzņēmumu noteiks pārdošanas apjomu, kas nepieciešams, lai uzņēmums gūtu peļņu. Ja pārdošanas apjomi ir mazāki par šo budžetu, uzņēmuma darbības uzturēšanas izmaksas ir lielākas par ieņēmumiem. Tāpat kā materiālās atšķirības, pārdošanas apjomu atšķirības var saistīt ar sliktu sniegumu vai neveiksmi.
Piemēram, saldējuma pārdevējs, visticamāk, cietīs, ja būs auksta vasara, jo gaidāmais pārdošanas apjoms samazināsies. Tāpat veikalā, kas slikti organizē savus produktus un darbiniekus, visticamāk, samazināsies pārdošanas apjoms un budžeta novirze. Saldējuma pārdevējs nevar darīt daudz, lai aukstā laikā palielinātu pārdošanas apjomus, taču veikalam vajadzēja sakārtot sevi labāk.
Budžeta novirzēm ir vairāki iemesli, un šie iemesli bieži tiek sadalīti nekontrolējamās un kontrolējamās novirzēs. Naftas cenas bieži ir grūti prognozējamas, padarot tās diezgan nekontrolējamas, taču nodokļu palielināšana bieži tiek izsludināta jau laikus, un to var izdomāt budžetā ar pienācīgu precizitāti. Labi sagatavotā budžetā ir jāņem vērā atšķirības, paredzot, ka budžets tiek tērēts mazāk nekā paredzamā pieejamā naudas summa. Jebkuru lieko naudu var glabāt fondā neparedzētiem gadījumiem.