Parasti ortopneja attiecas uz simptomiem, kad elpas trūkums rodas guļus stāvoklī. Tas var likt cilvēkiem pamosties naktī, jo viņiem ir apgrūtināta elpošana. Bieži vien ortopneja norāda uz esošu pamata slimību, piemēram, sastrēguma sirds mazspēju vai CHF. Bieži apgrūtināta elpošana var izraisīt ievērojamu trauksmi, kas mēdz saasināt stāvokli. Aizdusa vai apgrūtināta elpošana tiek pārvaldīta labāk, ja pacients paliek mierīgs.
Sastrēguma sirds mazspēja rodas, ja sirds muskuļa sūknēšanas darbība nevar efektīvi veikt savu funkciju. Parasti sirds mazspējas simptomi ir tūska vai pietūkums, ortopnoja un nogurums. Turklāt var rasties vājums, reibonis un bezmiegs. Dažreiz plaušās var būt šķidrums, kas var pasliktināt traucējumus un izraisīt slāpēšanas sajūtu.
Vēl viens iemesls var būt medicīnisks stāvoklis, ko sauc par cor pulmonale. Šis sirds stāvoklis attiecas uz gadījumiem, kad labās puses sirds sāk vājināties augsta asinsspiediena dēļ plaušu artērijās. Parasti augsts asinsspiediens plaušu artērijās var izraisīt apgrūtinātu elpošanu, jo tas var izraisīt sēkšanu un klepu. Dažreiz skābekļa terapija var būt indicēta, lai palīdzētu elpošanai, ievērojami atvieglojot ortopnoju.
Reizēm apgrūtināta elpošana var būt hroniskas obstruktīvas plaušu slimības vai HOPS rezultāts. Šis stāvoklis ir elpceļu slimību grupa, kas ietver emfizēmu un bronhītu. Bieži vien HOPS padara ortopneju arvien grūtāku, vienlaikus izraisot sēkšanu, hronisku klepu un dzeltenas krēpas. Turklāt HOPS var predisponēt pacientus elpceļu infekcijām un hospitalizācijai. Parasti ar HOPS saistīta elpošanas distresa ārstēšana ietver bronhodilatatoru, skābekļa un dažreiz arī steroīdu lietošanu.
Nakts elpas trūkuma ārstēšana var būt sarežģīta. Gulēšana gulēšanas laikā apgrūtina elpošanu pacientam, kuram ir elpošanas traucējumi. Ja tas notiek, pacientam var ieteikt gulēt uz dažiem spilveniem, nevis gulēt. Turklāt gultas galvas pacelšana ar blokiem var sniegt dziļu atvieglojumu no elpas trūkuma, novēršot šķidruma uzkrāšanos plaušās.
Parasti, ja apgrūtināta elpošana rodas guļus stāvoklī, ārsts var ieteikt izmantot papildu skābekļa terapiju. Pacienti, kuri saņem skābekli, izmantojot sejas masku vai deguna kanulu zarus, var atklāt, ka elpošana un trauksme ir ievērojami uzlabojusies. Dažreiz pacientam var ieteikt lietot diurētiskos līdzekļus, lai samazinātu šķidruma uzkrāšanos plaušās, kas var pasliktināt nakts aizdusu. Diurētiskie līdzekļi arī palīdz pazemināt asinsspiedienu, kas var arī veicināt sirds, plaušu un elpošanas grūtības.