Pārmērīga gulēšana, kas pazīstama arī kā hipersomnija, rodas, ja cilvēks guļ pārāk daudz katru nakti divas nedēļas vai ilgāk. Pieaugušam cilvēkam tas ir aptuveni desmit stundas miega naktī. Pārmērīgas miega cēloņi parasti ir saistīti ar ikdienas ieradumiem, kurus var mainīt, lai palīdzētu ārstēt pārmērīgas miega problēmas. Pārmērīga gulēšana dienas laikā var izraisīt letarģiju vai gausumu, ko pavada vēlme snaust, apātijas sajūta, grūtības iegūt motivāciju vienkāršu uzdevumu veikšanai, grūtības pievērst uzmanību un grūtības saglabāt informāciju. Viens no biežākajiem pārmērīgas miega cēloņiem ir depresija.
Depresija ir skumjas, bezcerības vai citādi melanholijas stāvoklis no vairākām nedēļām līdz vairākiem gadiem. Depresiju bieži neārstē, kas nozīmē, ka netiek ārstēti arī miega traucējumi, kas var būt saistīti ar depresiju. Lai gan depresija var izraisīt bezmiegu, tā var izraisīt arī pārmērīgu miegu. Slimnieks var justies nemotivēts piecelties no gultas, var gulēt neparastos laikos visas dienas garumā un var just, ka nav iemesla palikt nomodā naktī. Pārmērīga gulēšana faktiski var saasināt depresiju un otrādi.
Īslaicīgas izmaiņas ikdienas rutīnā var izraisīt arī hipersomniju. Nav nekas neparasts, ka cilvēks vairāk guļ pēc pārcelšanās uz jaunu vietu citā laika joslā, piemēram, lai ļautu ķermenim pielāgoties jaunajam grafikam. Miega grafiks šādu kustību laikā var tikt pastāvīgi traucēts, lai gan, izvēloties pamosties un doties gulēt noteiktās stundās, šajā gadījumā hipersomniju var novērst. Medikamenti var izraisīt arī hipersomniju, un zāļu lietošanas pārtraukšana parasti noved pie pārmērīgas gulēšanas. Tas var ilgt vairākas dienas vai pat nedēļas, jo medikamentos esošās ķīmiskās vielas galu galā atstāj ķermeni.
Nopietnāki hipersomnijas cēloņi ir smadzeņu bojājumi un tādas slimības kā mononukleoze. Pat saaukstēšanās var izraisīt hipersomniju, jo ķermenis cīnās, lai cīnītos ar infekciju vai baktērijām. Smadzeņu bojājumi, ko izraisa sitiens pa galvu vai citi ievainojumi, var neatgriezeniski mainīt miega režīmu, un šādus apstākļus drīkst ārstēt tikai medicīnas nozares profesionāļi. Hipotireoze ir vēl viena slimība, kas var mainīt miega režīmu un veicināt pārmērīgu miegu, un šo slimību parasti ārstē ar medikamentiem.
Cilvēkiem ar lieko svaru parasti ir lielāks hipersomnijas risks, kas var arī saasināt svara pieaugumu. Miega laikā organismā palēninās vielmaiņa, kas nozīmē, ka organisms ražo mazāk enerģijas, kas savukārt apgrūtina tauku sadedzināšanu un svara zaudēšanu.