Dinamiskās zīmes ir rakstītās mūzikas rādītāji, kas sniedz norādījumus izpildītājam, kā spēlēt, dziedāt vai vadīt skaņdarbu. Tie bieži norāda uz vēlamo skaņas veidu, pamatojoties uz to, kas ir piemērots mūzikai. Dinamiskās zīmes bieži izmanto kā vadlīnijas, nevis noteikumus; vienlaikus sniedzot ieteikumus par skaņdarba izpildi, tie atstāj vietu radošām un mākslinieciskām izvēlēm.
Dažas dinamiskas pazīmes norāda uz radītās skaņas skaļumu. Termini ir ņemti no itāļu vārdiem un parasti tiek rakstīti kā saīsinājumi virs mūzikas personāla. Klusākais norādītais skaļums parasti ir pianissimo, bieži rakstīts kā lpp. Klavieres, saīsināti kā p, norāda uz klusu toni, bet ne tik maigu kā pianissimo. Lai norādītu uz skaļu skaļumu, komponisti var rakstīt forte, lai skaļi vai fortissimo, ja ir ļoti skaļi. Dažreiz tie tiek rakstīti pilnībā, bet bieži saīsināti līdz f vai ff.
Skaļuma dinamiskās zīmes bieži tiek rakstītas kā viena pret otru, tāpēc precīzus skaļuma vai maiguma līmeņus parasti nosaka izpildītājs vai diriģents. Reizēm partitūras pat norāda uz vidēji skaļu vai vidēji mīkstu skaļumu, izmantojot terminus mezzo-forte vai mezzo-klavieres. Parasti tie tiks rakstīti kā mf vai mp. Varat arī redzēt dinamiskas pazīmes, kas norāda, cik ātri jāveic skaļuma maiņa. Crescendo ir lēns apjoma pieaugums, savukārt sforzando liecina par pēkšņām, dramatiskām izmaiņām.
Dažas dinamiskas zīmes norāda stilu, kādā skaņdarba daļa ir jāizpilda. Lielākā daļa no tiem arī nāk no itāļu terminiem un ir norādīti virs vai zem sadaļas, uz kuru tie attiecas. Staccato prasa asu, ritmisku skaņu, savukārt legato norāda uz vienmērīgu un savienotu toni starp notīm. Sotto voce, kas tulkojumā nozīmē “maiga balss” un liek domāt, ka sadaļas izpildījumam jābūt klusinātam un maigam.
Vokālistiem dinamiskās zīmes var būt noderīgi instrumenti skaņdarba izpratnē. Bieži vien dziedātājiem ir jāuzstājas citās valodās, nevis viņu dzimtajā valodā, un viņi var nebūt spējīgi iegūt precīzu vārdu tulkojumu, ko viņi dzied. Sekojot dinamikas norādēm, dziedātāji var noķert skaņdarba noskaņu, emocijas un sajūtas, pat ja vārdi ir nesaprotami.
Dinamiskās zīmes ir svarīgas mūzikas skaņdarba izpildījumā. Līdzīgi kā gaisma un ēna piešķir gleznai dziļumu, komponisti, izpildītāji un diriģenti izmanto dinamiku, lai dziesmai vai simfonijai piešķirtu dziļumu. Lai gan tie nav paredzēti kā obligāts norādījums, tie var būt noderīgi, lai izprastu skaņdarba paredzēto skaņu.