Kā tiek ražoti sviedri?

Sviedri palīdz cilvēkiem saglabāt vēsumu karstā laikā vai piepūles laikā, tāpēc tie ir svarīga termoregulācijas, vienmērīgas ķermeņa temperatūras uzturēšanas sastāvdaļa. Mitrinot ādu, šķidrums, iztvaikojot, atdzesē ķermeni. Tas arī palīdz izvadīt vai izvadīt no organisma atkritumproduktus un palīdz aizsargāt ādu no tādiem vides apdraudējumiem kā baktērijas un ķīmiskas vielas. Sviedri izdala dziedzeri ādā, reaģējot uz temperatūru vai citiem stimuliem.

Sviedru saturs galvenokārt ir ūdens, bet apmēram 0.2–1% izšķīdušās vielas veido minerālvielas, laktāts un urīnviela. Papildus tam, ka to izraisa temperatūras paaugstināšanās, to var izraisīt arī slikta dūša un stress. Ķermeņa dzesēšana parasti samazina svīšanu.

Sviedru dziedzerus ādā kontrolē hipotalāms smadzenēs, kas ir daļa no veģetatīvās nervu sistēmas. Temperatūras receptori ādā ietekmē ķermeņa hipotalāmu jeb kodola temperatūru, kas savukārt nosūta signālus hipotalāmam. Apsildāma āda pazemina hipotalāma iestatīto punktu jeb slieksni, pie kura sākas svīšana. Kad šis iestatītais punkts ir sasniegts, hipotalāms sūta signālus, lai aktivizētu dziedzerus.

Šie dziedzeri ir saritināti, cauruļveida struktūras epidermā vai ādā. Katrā no tām ir īpašs šūnu veids, ko sauc par mioepitēlija šūnām, kuras aktivizējas saraujas. Šī kustība izspiež dziedzerus, izvadot sviedru tieši uz ādas virsmas.

Cilvēka āda satur divu veidu sviedru dziedzerus: merokrīno un apokrīno. Merokrīnie dziedzeri ir daudz un plaši izplatīti, un tie ir seklāki nekā apokrīnie dziedzeri. Tie atrodas visā ķermenī, un vislielākā koncentrācija atrodas uz plaukstām un pēdām. Šie dziedzeri ir atbildīgi par lielāko daļu no tā, ko cilvēki domā par svīšanu.

Apokrīnie dziedzeri atrodas padusēs, cirkšņos un ap sprauslām. Tie izdala viskozāku, duļķainu produktu un aktivizējas pubertātes laikā. Baktēriju klātbūtne šajos dziedzeros dažkārt izraisa jūtamu smaržu, kas ir daļa no tā, kāpēc daži cilvēki svīstot izdala acīmredzamu smaku. Ir izvirzīta hipotēze, ka šie dziedzeri izdala feromonus, kas potenciāli var nodot signālus citiem, ietekmējot viņu hormonālo līmeni.