Netipiskas šūnas ne vienmēr ir vēzis, un vairākas lietas var novest pie šādiem atklājumiem patoloģijas ziņojumā. Ja ārsts paraugā konstatē patoloģiskas šūnas, nākamais solis parasti ir turpmāka pārbaude un pēcpārbaude, lai uzzinātu vairāk par notiekošo. Dažreiz problēma izzūd pati vai to var ārstēt, un citos gadījumos tas var būt brīdinājums, ka pacientam nepieciešama rūpīga uzraudzība, lai pārbaudītu bīstamas šūnu izmaiņas.
Biopsijas paraugi var ietvert audu skrāpējumus no ādas un gļotādu membrānām, kā arī dziļāku audu paraugus. Patologs pārbaudīs šūnas mikroskopā un ņems vērā visas neparastās pazīmes. Tie var ietvert patoloģiskas formas vai struktūras šūnā, kā arī neparastas izmēra šūnas. Šūnu izmaiņas var rasties daudzu iemeslu dēļ, un patologs parasti apspriedīs iespējamos cēloņus, ja paraugā ir netipiskas šūnas.
Novecošana var izraisīt šūnu izmaiņas, un tas ir svarīgs apsvērums, novērtējot paraugus. Gan iekaisums, gan infekcija izraisa īslaicīgas šūnu izmaiņas. Ja pacients saņem ārstēšanu, pēcpārbaudē jāparāda, ka šūnas ir normalizējušās un neaug tur, kur tām nevajadzētu būt. Dažreiz paraugs ir slikti sagatavots vai apstrādāts, un šūnas izskatās dīvaini, bet patiesībā tās nav patoloģiskas; šādos gadījumos vaininieks var būt piesārņojums. Piemēram, patologs urīna paraugā var atrast netipiskas šūnas, jo tas nav savākts atbilstoši.
Dažreiz netipiskas šūnas ir vēža priekštecis. Ārsti var meklēt konkrētas šūnu izmaiņas un var pieprasīt, lai pacients noteiktā laika periodā atgrieztos uz citu biopsiju, lai noskaidrotu, vai šūnas joprojām mainās, kā arī ņemt vērā visas citas problēmas. Pat pirmsvēža šūnu klātbūtne ne vienmēr nozīmē, ka pacientam attīstīsies vēzis; iespējams, ka šūnas var palikt stabilas, bez jebkādām turpmākām izmaiņām vai arī nepārvērsties par ļaundabīgu augšanu, ja tās sāk augt ārpus kontroles.
Dzirdēt, ka patoloģijas ziņojumā ir atrastas netipiskas šūnas, var būt biedējoši. Pacientiem, apspriežot rezultātus, jāpievērš īpaša uzmanība saviem ārstiem, un ārsti parasti labprāt atbild uz jautājumiem vai sniedz pacientam papildu informāciju. Pacientiem jājautā par atraduma iespējamām sekām un to, kā turpināt diagnozi vai ārstēšanu. Ārsti nevar paredzēt nākotni un var nevēlēties spekulēt par šūnu būtību bez papildu testēšanas un pārbaudes.