Erotofobija var nozīmēt dažādas lietas atkarībā no konteksta, kurā tā tiek lietota, lai gan parasti tā attiecas uz bailēm vai negatīvu attieksmi pret seksu un cilvēka seksualitāti. Lietojot klīniskā vai psiholoģiskā kontekstā, šis termins parasti attiecas uz burtisku fobiju, kurā persona izjūt bailes vai paniku, saskaroties ar seksualitāti, vai vispārīgu personas attieksmes pret seksu aprakstu. Erotofobiju var izmantot arī kontekstā, kas nav saistīts ar psiholoģiju un garīgo veselību, un tā bieži apraksta sociālo vai personisko attieksmi pret seksu un to, kā indivīdi uztver cilvēka seksualitāti.
Termins cēlies no “Eros”, grieķu seksuālās mīlestības dieva, un fobos, grieķu vārda, kas apzīmē bailes, no kura arī cēlies “fobija”. Erotofobiju bieži izmanto psiholoģiskā kontekstā ar vienu no divām nedaudz atšķirīgām nozīmēm. Ja to lieto ļoti precīzi, lai atsauktos uz konkrētu psiholoģisku stāvokli, tas attiecas uz intensīvām un bieži vien iracionālām bailēm no seksa un seksualitātes. Persona, kas cieš no erotofobijas, saskaroties ar situācijām vai seksa attēliem, bieži piedzīvo spēcīgas baiļu un panikas sajūtas, kas bieži vien ir saistītas ar fiziskām reakcijām, piemēram, paātrinātu elpošanu, paātrinātu sirdsdarbību un pastiprinātu svīšanu. Šīs bailes var būt tīri neracionālas, vai arī tās var būt vardarbīgu seksuālu aktu liecinieks vai seksuālas vardarbības upuris.
Erotofobija var attiekties arī uz vispārīgāku psiholoģisko attieksmi pret seksu un cilvēka seksualitāti gan pieņemšanas, gan tolerances ziņā. Šajā lietojumā šis termins bieži ir daļa no slīdošas skalas attiecībā uz to, kā cilvēki kopumā uztver cilvēka seksualitāti. Vienā galā ir tie, kurus varētu raksturot kā erotofobus. Viņi var būt neiecietīgi pret seksualitātes attēlojumu, visticamāk, nerunās par seksu atklāti vai brīvi, kā arī var samazināties kontracepcijas līdzekļu lietošana un samazināta seksuālā izglītība starp tiem, kuriem var būt erotofobija. Skalas otrā galā ir tie, kas tiek apzīmēti par erotofiliem, kuri ir atvērti seksam un seksualitātei, bieži vien vairāk pieņem seksa attēlojumu un, visticamāk, atklāti runā par seksu, tostarp par seksuālo izglītību un kontracepcijas lietošanu.
Terminu “erotofobija” bieži lieto arī attiecībā uz sabiedrību un indivīdiem kopumā un izpratni par to, kā citi uztver seksu. Kāds var runāt par erotofobiju Rietumu civilizācijā kā vispārīgu aprakstu tam, kā cilvēki ASV vai Eiropā uztver seksu un seksualitāti. To bieži izmanto literatūras vai filmu kritikā, lai norādītu, kā mākslinieks ir izturējies ar seksu un seksualitāti, un to var izmantot arī, lai aprakstītu, kā citi aplūko mākslas darbus, kas attēlo seksu. Tomēr ir zināma kritika pret paša termina lietošanu, jo tas sagrupē “seksu” vienā skatījumā, neskatoties uz cilvēka seksualitātes sarežģīto raksturu.