Neirotransmiteri ir sīkas daļiņas, kas ir atbildīgas par daudzām jūtām un emocijām, kas saistītas ar cilvēka uzvedību. Šos ķīmiskos sūtņus var ietekmēt daudzas lietas, tostarp ģenētika, dzīvesveids vai īpaša pieredze, kas notiek noteiktā brīdī. Turklāt citu vielu starpā pastāv saikne starp neirotransmiteriem un alkoholu. Alkohols var paaugstināt un samazināt noteiktu neirotransmiteru līmeni, darbojoties gan, lai paaugstinātu vai nomāktu garastāvokli, kas ir raksturīgs personai un situācijai.
Dažiem cilvēkiem var būt vairāk vai mazāk ģenētiska nosliece uz neirotransmiteru un alkohola ietekmi. Zinātniskie pētījumi ir arī pierādījuši, ka alkohola atkarība un atkarība ir cieši saistītas ar ģenētiku. Četri primārie neirotransmiteru līmeņi, kā arī individuālā jutība pret alkoholu veicina tā ietekmi.
Smadzenes var uzskatīt par miljardiem miniatūru daļu, kas pazīstamas kā neironi, kolekciju. Šīs šūnas var “sarunāties” viena ar otru caur mazām telpām, kas pazīstamas kā sinapses. Ja sinapse bija telefons, neirotransmiteri ir vārdi, ar kuriem tiek apmainīti. Tāpat kā pasakot kaut ko jauku vai pasakot kaut ko sliktu, var izraisīt dažādas reakcijas cilvēkā, kas atrodas tālruņa līnijas otrā galā, neirotransmiteri var izraisīt dažādas reakcijas. Šo līmeņu augstums ir reakciju virzītājspēks, un alkohols maina šo līmeni.
Četri neirotransmiteri, kas ir visvairāk pakļauti alkohola ietekmei, ir dopamīns, GABA, endorfīni un glutamāts. Neirotransmiteri un alkohols ir vistiešākajā veidā saistīti ar alkohola ietekmi uz šo vielu līmeni. Dažreiz līmenis tiek paaugstināts, bet citreiz tiek mainītas ķermeņa uztveres īpašības, palielinot jutību.
Endorfīni ir “laimīgie” neirotransmiteri, kas var izraisīt eiforiskas sajūtas tiem, kas piedzīvo savu steigu. GABA ir akronīms, kas apraksta neirotransmitera gamma-aminosviestskābi. Dopamīns ir svarīga ķīmiska viela, kas ir atbildīga par citām labām sajūtām. Glutamāts ir saistīts ar daudziem kognitīviem uzdevumiem, piemēram, runu un koordināciju.
Kad kāds uzņem alkoholu, nervu sistēmā notiek vairākas tūlītējas izmaiņas ķīmiskā līmenī. GABA paaugstināta jutība var izraisīt trauksmes samazināšanos un mierīgu sajūtu. Ir zināms, ka endorfīnu līmenis paaugstinās arī tad, kad cilvēki lieto alkoholu. Dopamīns, līdzīgi kā citi neirotransmiteri, arī ir tieši saistīts ar alkohola koncentrāciju. Glutamāts, kas var palīdzēt kādam veikt motoriskās aktivitātes, tiek kavēts alkohola lietošanas laikā un var izraisīt spēju veikt pamata uzdevumus, kas citādi tiek uzskatīti par pašsaprotamiem.
Fakts, ka neirotransmiteru un alkohola attiecības var izraisīt tik daudzas izmaiņas, izskaidro, kāpēc nevar paredzēt pilnīgu reakciju. Dažreiz cilvēks var būt apburošs viesis, savukārt citreiz alkohols var izraisīt vardarbīgu murgu. Izpratne par to, kā smadzenes un ķermeņi reaģē uz vielām, var sniegt skaidrību par vielu patēriņu.