Dažkārt saukta par monofobiju, autofobija ir paralizējošas bailes palikt vienam. Cilvēki ar šāda veida emocionālu stāvokli bieži nevar ērti atpūsties, ja vien kāds neatrodas salīdzinoši tuvu, piemēram, citā mājas istabā. Ekstrēmos apstākļos personai, kas cieš no šīs fobijas, ir jāatrodas vienā telpā visu nomoda stundu laikā, pretējā gadījumā indivīds sāks piedzīvot ārkārtējus trauksmes lēkmes, regurgitāciju un citas smagas fiziskas un emocionālas reakcijas.
Plašāka autofobijas definīcija ietver ne bailes būt fiziski vienatnē, bet arī sajūtu, ka nespēj uzticēties sev nevienā situācijā. Šīs fobijas izpratnes kontekstā indivīdam tuvumā vienmēr jābūt aprūpētājam. Otrā puse darbojas kā aizbildnis, kas autofobijas prātā spēs kompensēt vai izlabot visas iespējamās muļķīgās vai nepatīkamās darbības. Ja tuvumā nav šī aizbildņa, autofobs jūtas apmaldījies un nespēj darboties pat publiskā vidē, kur apkārt ir daudz cilvēku.
Bieži sastopamie autofobijas simptomi ietver pastāvīgu draudošu briesmu sajūtu ikreiz, kad cita uzticama persona nav viegli sasniedzama. Bieži vien autofobam ir arī pastiprinātas bailes piedzīvot kādu katastrofu, ja neviena nav, kas viņu glābtu no briesmīga likteņa. Tas bieži ietver bailes no dabiski notiekošiem notikumiem, sākot no zibens spēriena līdz dzīvam apraktam zemestrīcē. Nav nekas neparasts, ka persona, kas cieš no šī stāvokļa, ļoti baidās tikt apzagta vai piedzīvot sirdslēkmi, ja tuvumā nav neviena, kas palīdzētu pārvarēt krīzi.
Efektīva autofobijas ārstēšana bieži ietver terapijas un medikamentu kombināciju. Prettrauksmes zāles dažkārt var palīdzēt nomierināt milzīgo baiļu sajūtu, ar ko saskaras autofobs epizodes laikā. Terapija var palīdzēt slimniekam izpētīt fobijas pamatcēloņus un laika gaitā tos novērst. Terapeitiskās metodes, piemēram, kognitīvā uzvedības terapija vai CBT, var arī sākt mainīt uzvedības reakciju uz situācijām, kas izraisa ārkārtējas ciešanas un bailes, ar kurām saskaras cilvēki, kuri cieš no autofobijas.
Tā kā šāda veida fobija parasti ir kāda veida traumatiskas pieredzes rezultāts, ir svarīgi, lai tuvinieki būtu atbalstoši ārstēšanas sākumā. Tāpat kā ar daudzām fobijām, autofobijas ārstēšana ietver procesu, kas dažkārt, šķiet, virzās uz priekšu ātri, bet citreiz lēni, lai pārmeklētu vai pat zaudētu vietu. Mīļotajiem jāpatur prātā, ka sekmīga jebkuras fobijas pārvarēšana atšķiras no lauzta kaula dziedināšanas ar to, ka progresa ātrums katru dienu būs atšķirīgs. Pacietība, pārliecība par savu personīgo vērtību un iedrošinājums turpināt terapiju var ievērojami palīdzēt autofobijai beidzot atbrīvoties no fobijas.