Taisnīguma teorija ir psiholoģijas jēdziens, kas apgalvo, ka cilvēki būs vairāk motivēti, ja tas, ko viņi saņem kā kompensāciju, ir vienāds ar viņu ieguldītajām pūlēm. Džons Steisijs Adamss, uzvedības psihologs, izdomāja teoriju 1963. gadā. Papildus pašai vienlīdzībai teorija pēta arī cilvēka uztveri un to, kā tā ietekmē uzskatu par to, kas ir vienlīdzīgs.
Teorija ietver vairākus faktorus, no kuriem divi ir “ievade” un “izvade”. Ievade parasti var attiekties uz indivīda ieguldījumu vai pūlēm noteiktā situācijā, savukārt rezultāts ir lieta, ko indivīds saņem apmaiņā pret savu ieguldījumu. Pazīstamā vidē, piemēram, darba vietā, ieguldījums var būt darbinieka pūles un smagais darbs, lai paveiktu viņam uzticēto. Pretī viņš saņem fiksētu algu un varbūt nelielu piemaksu kā rezultātu. Taisnīguma teorija var attiekties arī uz darbaspēka pieņemšanu darbā, kur pretendenti varētu sagaidīt lielāku algu, kas būs līdzvērtīga viņu pieredzes un prasmju līmenim.
Trešais svarīgais faktors taisnīguma teorijā ir cilvēka uztvere. Vienlīdzības jēdziens ir ļoti subjektīvs un dažādiem cilvēkiem var atšķirties. Viens no veidiem, kā noteikt, kas ir “vienlīdzīgs”, ir salīdzināt līdzīgas situācijas. Piemēram, darbinieks pieņems, ka uzņēmums nodrošinās noteiktu algas apmēru, ja redz, ka citi konkurējošie uzņēmumi saviem darba devējiem nodrošina tādu pašu algu. Adams šos salīdzināšanas punktus apzīmēja kā “referentus”.
Papildus darba vietai taisnīguma teoriju var izmantot arī daudzās cilvēku attiecībās. Šajās situācijās smags darbs un finansiālā atdeve nav vienīgie, kas attiecīgi iekļauti kā ieguldījums un iznākums. Emocionālais apmierinājums var būt svarīgs vienlīdzības jēdziena mērs. Piemēram, precētam pārim sieva, kura iepriecina vīru, gatavojot viņa iecienītākās vakariņas, varētu sagaidīt, ka viņas vīrs veiks līdzīgu kompromisu, kas viņu padarīs tikpat laimīgu. Konflikts var rasties, ja netiek sasniegta uztvertā vienlīdzība.
Daudzās situācijās taisnīguma teorija atsaucas uz cilvēku vēlmi pēc atlīdzības, kas līdzvērtīgas viņu centieniem. Piemēram, darbinieks pieprasa savam priekšniekam paaugstinājumu, ja viņš uzskata, ka ir pelnījis. Tomēr teorija arī skaidro, ka cilvēks centīsies dot lielāku ieguldījumu situācijā vai attiecībās, ja redzēs, ka viņš saņem vairāk rezultātu, nekā ir pelnījis. Abos gadījumos teorija ilustrē, ka cilvēki cenšas sasniegt līdzsvara un vienlīdzības sajūtu.