Ependimoma ir audzēja veids, kas rodas ependimālās šūnās, kas veido smadzeņu un mugurkaula iekšējo oderi. Audzēji parasti parādās kā mazas, labdabīgas masas, kas neizraisa simptomus. Tomēr vairāku mēnešu vai gadu laikā tie mēdz augt un kļūt ļaundabīgi. Atkarībā no ependimomas lieluma un atrašanās vietas indivīdam var rasties hroniskas galvassāpes, jušanas traucējumi, krampji vai vairāki citi fizioloģiski simptomi. Ependimomas parasti tiek noņemtas, izmantojot ļoti smalkas ķirurģiskas procedūras, un, lai mēģinātu izskaust vēzi, ja tas sāk izplatīties uz citām ķermeņa daļām, var izmantot ķīmijterapiju vai staru terapiju.
Cilvēkam var attīstīties ependimoma jebkurā vecumā. Bērniem lielākā daļa audzēju parādās smadzenēs, savukārt pieaugušajiem tie parasti parādās mugurkaulā. Ārsti nav pārliecināti par precīziem ependimomu cēloņiem, taču viņi uzskata, ka audzēji rodas nejaušu ģenētisku mutāciju dēļ. Nav pārliecinošu pierādījumu tam, ka citiem medicīniskiem stāvokļiem, mantojumam vai vides faktoriem būtu nozīmīga loma ependimomu attīstībā.
Ependimoma, kas attīstās smadzenēs, var izraisīt cerebrospinālā šķidruma uzkrāšanos, izraisot pietūkumu un spiedienu. Persona var ciest no biežām galvassāpēm, redzes problēmām un noguruma. Atkarībā no tā, kura smadzeņu daļa tiek ietekmēta, indivīdam var būt arī koordinācijas problēmas, runas grūtības vai krampji. Mugurkaula ependimomas bieži izraisa hroniskas sāpes audzēja vietā. Ja ependimoma kļūst pietiekami liela, lai saspiestu tuvumā esošos nervus, cilvēkam var rasties nejutīgums vai pat paralīze dažās ķermeņa daļās.
Neirologs var diagnosticēt ependimomu, analizējot fiziskos simptomus un veicot diagnostikas attēlveidošanas testus. Magnētiskās rezonanses attēlveidošana un datortomogrāfija atklāj audzēja izmēru, formu un atrašanās vietu. Speciālisti var nolemt veikt skarto audu biopsiju, lai apstiprinātu diagnozi un noteiktu iespējamību, ka audzējs palielināsies. Ependimomas tiek klasificētas atkarībā no to progresēšanas stadijas līdz ļaundabīgam audzējam. Pirmās un otrās pakāpes audzēji ir agrīnā stadijā un, visticamāk, neaugs ātri, savukārt trešās pakāpes audzēji, visticamāk, jau ir sākuši izplatīties uz citām ķermeņa daļām.
Kad diagnoze ir noteikta, speciālistu komanda var izlemt par labāko ārstēšanas kursu. Vairumā gadījumu viņi nolemj veikt operāciju, lai noņemtu pirmās un otrās pakāpes audzējus, pirms tie rada pastāvīgas problēmas. Ķirurgi iegriež galvaskausā vai mugurkaulā, uzmanīgi izvelk masu un sašuj griezumu. Ja vēzis jau ir izplatījies vai tiek uzskatīts par pārāk bīstamu operēt ependimomu, speciālisti var ievadīt virkni ķīmijterapijas sesiju vai staru terapiju. Pacientiem var arī ievadīt steroīdus, lai samazinātu intrakraniālo spiedienu un atvieglotu simptomus.