Termins “aspirācija” tiek lietots divās dažādās medicīniskās nozīmēs. Pirmajā nozīmē tas attiecas uz plaušu aspirāciju, kad cilvēki iesūc svešķermeņus savās trahejās un plaušās vai viņiem tiek iepūsti svešķermeņi, piemēram, ar ventilatoru. Otrajā nozīmē aspirācija ir medicīniskas procedūras veids, kurā viela tiek uzsūkta vai izņemta, lai to izņemtu. Paredzētā nozīme parasti ir skaidra no konteksta.
Plaušu aspirācija var būt ļoti bīstama. Viens no plaušu aspirācijas veidiem var rasties, kad cilvēki vemj un daļa no vemšanas nonāk plaušās. Cilvēki var arī ieelpot pārtiku vai dzērienus vai ieelpot svešķermeņus, piemēram, gaisā esošos putekļus. Svešķermeņu ieelpošana izraisa plaušu jutīgo audu kairinājumu un var izraisīt iekaisumu un stāvokli, ko sauc par aspirācijas pneimoniju. Ārstēšana pacientiem, kuri ir kaut ko aspirējuši, ir atkarīga no tā, kas tas ir, un citiem faktoriem.
Aspirācijas risks ir galvenais iemesls, kāpēc cilvēkiem ir ieteicams atturēties no ēšanas pirms vispārējās operācijas. Bažas rada tas, ka pacientam var rasties vemšana operācijas laikā vai tūlīt pēc tās, un viņai var rasties vemšanas risks. Aspirācija rada bažas arī gadījumos, kad cilvēki zaudē samaņu narkotiku pārdozēšanas, ievainojumu vai alkohola lietošanas rezultātā, kas ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēkus šajās situācijās nevajadzētu atstāt vienus.
Aspirāciju kā medicīnisku procedūru var veikt daudzos veidos. Piemēram, aspirācijas biopsijā tiek izmantota adata, lai piekļūtu šķidrumam paraugu ņemšanai, un šķidrumu iesūc adatā, pavelkot virzuli. Šo paņēmienu var izmantot, lai iegūtu tīru urīna paraugu no urīnpūšļa, lai paņemtu kaulu smadzeņu paraugu vai izņemtu šķidrumu no abscesa. Aspirāciju var izmantot arī, lai attīrītu gļotas no deguna un mutes, lai izņemtu asinis no operācijas vietas vai attīrītu šķidruma uzkrāšanos organismā.
Dažām aspirācijas procedūrām pacients var saņemt anestēziju, jo tā var būt sāpīga. Citos gadījumos anestēzijas līdzeklis nav nepieciešams. Piemēram, ārstam, kurš izmanto spuldzes šļirci, lai iztīrītu gļotas no mazuļa deguna, nav jānodrošina atsāpināšana, jo procedūra nedrīkst būt sāpīga, savukārt ārstam, kurš veic kaulu smadzeņu biopsiju, jālieto anestēzijas līdzeklis, lai adata pacientam nav mokoša.