Tuba ir metāla pūšaminstruments, kas sastāv no četrām daļām. Viena daļa ir iemutnis, kurā mūziķis iepūš gaisu instrumentā. Vēl viena ir caurule, kas ir ievērojami gara, lai instrumentam piešķirtu zemo soli. Tubas zvans ir vieta, kur skaņa izplūst no instrumenta, un vārsti jeb vārstu komplekts ļauj mūziķim radīt dažādas notis.
Iemutis ir viena no tubas daļām. Lai uz tubas radītu skaņu, spēlētājam ar lūpām ir jāizveido blīvējums pret iemutni un jāiepūš instrumentā gaiss, vienlaikus vibrējot lūpas. Instruments neskanēs bez vibrācijas. Iemutis parasti atrodas netālu no caurules zvana, lai gan tas ir piestiprināts pie caurules mazā gala.
Līdz šim lielākā no caurules daļām ir caurule. Šīs instrumenta daļas garums ir no 12 līdz 18 pēdām (3.7 līdz 5.5 metriem), un caurules ir noregulētas uz augstākiem taustiņiem, nekā garākas. Lai gan tūbām ir dažādas formas, caurule vienmēr ir kaut kādā veidā aptīta, lai viens mūziķis varētu ērti turēt un spēlēt instrumentu. Koncertu tubas bieži ir satītas iegarenā formā, savukārt soļojošās caurules var būt satītas aplī, kas ir veidota tā, lai tā ietilptu ap mūziķa pleciem.
Caurulei galā, kas atrodas pretī iemutnim, ir pievienota vēl viena caurules daļa. Zvanam ir koniska forma, kas ļauj izkliedēt skaņu no instrumenta. Tubas zvani var būt vērsti tieši uz augšu, piemēram, klasiskās koncertu tubas gadījumā, vai uz priekšu, kā to dara ierakstāmās tubas zvans.
Vārsti ir tubas daļas, kas ir atbildīgas par instrumenta augstuma maiņu, lai varētu atskaņot dažādas notis. Iesācējiem paredzētajām caurulēm parasti ir trīs vārsti, savukārt profesionāļiem paredzētajām caurulēm ir no četriem līdz sešiem. Profesionālajos instrumentos noder vairāk vārstu, jo trīs vārstu caurule mēdz kļūt asa, kad visi trīs vārsti ir nospiesti. Ir divi galvenie vārstu veidi: virzuļvārsti, kuriem nepieciešama regulāra eļļošana, lai tie varētu brīvi slīdēt savās kamerās, un rotējošie vārsti, kuru konstrukcija ir sarežģītāka, prasa mazāku ikdienas apkopi. Vārsta veids neietekmē instrumenta skaņu.