Sigmoidoskopija ir medicīniska procedūra, kas ietver rīka, ko sauc par sigmoidoskopu, izmantošanu, lai izpētītu sigmoidālo resnās zarnas, resnās zarnas apakšējo daļu. Šo procedūru dažreiz iesaka resnās zarnas vēža skrīningam, un to var izmantot arī kā diagnostikas līdzekli, lai noteiktu, kāpēc pacientam ir caureja, asiņošana no taisnās zarnas un citi ar kuņģa-zarnu traktu saistīti simptomi. Ir svarīgi atcerēties, ka sigmoidoskopija nav tas pats, kas pilna kolonoskopija, kurā faktiski tiek apskatīta visa resnā zarna, un tāpēc ar sigmoidoskopiju ir iespējams nepamanīt resnās zarnas vēža vai slimības pazīmes.
Ir divi galvenie sigmoidoskopijas veidi. Elastīgā sigmoidoskopijā ārsts izmanto elastīgu zondi, kuru maigi ievieto taisnajā zarnā un lēnām pagarina sigmoidajā resnajā zarnā. Stingrā sigmoidoskopijā izmanto stingru zondi; jo lielāka diskomforta sajūta, kas saistīta ar šo metodi, lielākā daļa pacientu un ārstu dod priekšroku elastīgām sigmoidoskopijām. Procedūras laikā, kas ilgst aptuveni 20 minūtes, ārsts varēs redzēt, kas notiek resnās zarnas daļā, kas ved uz resno zarnu.
Parasti pacientam, kurš veic sigmoidoskopiju, 24 stundas pirms procedūras ir jāievēro šķidra diēta, un viņam vai viņai var būt nepieciešams lietot arī caurejas līdzekli. Tādējādi resnā zarna tiek iztīrīta, atvieglojot tās iekšējās struktūras vizualizāciju ar sigmoidoskopu, kā arī padara procedūru ērtāku un netīrāku. Sigmoidoskopijas laikā pacients guļ uz kreisā sāna, jo tas nodrošina ērtāko un visērtāko leņķi. Sedatīvie līdzekļi parasti netiek parakstīti, ja vien pacients tos īpaši nepieprasa.
Izmantojot kameru un gaismu, ārsts var redzēt resnās zarnas iekšpusi, kad tiek ievietots sigmoidoskops. Ja tiek identificēts interesējošais objekts, piemēram, bojājums vai polips, ārsts var ievietot instrumentus zondē, lai savāktu paraugu biopsijas vajadzībām. Dažos gadījumos tas var izraisīt vieglu asiņošanu, kas prasa cauterizāciju; ārkārtējos gadījumos asiņošana var būt jākoriģē ķirurģiski, taču tas notiek diezgan reti. Pēc procedūras pabeigšanas ārsts var apspriest savus rezultātus un sniegt ieteikumus, kurus parasti nosaka atkarībā no tā, vai paraugs tika ņemts biopsijai.
Tāpat kā ar jebkuru medicīnisku procedūru, sigmoidoskopijai ir dažas iespējamās komplikācijas. Šīs procedūras dažkārt pavada ārkārtējs diskomforts un asiņošana no taisnās zarnas. Ļoti retos gadījumos ar zondi ir iespējams arī perforēt zarnu, kas prasa tūlītēju operāciju, lai novērstu problēmu. Pirms piekrišanas procedūrai noteikti pārrunājiet ar savu ārstu pirms un pēc procedūras aprūpes prasības un iespējamos sigmoidoskopijas riskus.