Kas ir telpiskā uztvere?

Telpiskā uztvere ir spēja sajust objektu izmēru, formu, kustību un orientāciju. Primārā maņa, ko izmanto, lai uztvertu telpiskās attiecības, ir redzes sajūta, lai gan arī citām maņām var būt nozīme objektu telpiskās pozīcijas noteikšanā. Tāpat kā citi uztveres veidi, telpiskā uztvere notiek gan maņu orgānos, kas vāc datus par vidi, gan smadzenēs. Telpiskās uztveres procesu iespējams pamanīt, izmantojot tādus trikus kā optiskās ilūzijas, taču process, kurā smadzenes veido trīsdimensiju apgabala karti, ir pilnībā zemapziņā.

Dziļuma uztvere ir viena no galvenajām telpiskās uztveres sastāvdaļām. Smadzenes spēj noteikt, cik tālu atrodas objekti, novērojot, kā tie iet viens otram priekšā vai aiz muguras, kā arī spriežot par objektu relatīvo izmēru. Nosakot, vai objekti pārvietojas, un salīdzinot datus, kas ienāk caur katru aci, ir nozīme arī dziļuma uztverē. Kad smadzenes analizē visus šos datus, tās spēj aptuveni noteikt attālumus starp novērotāju un novērotajiem objektiem, kā arī attālumus starp objektiem. Zināt, cik tālu vai tuvu atrodas objekti, ir svarīga telpiskās apziņas daļa.

Citas telpiskās uztveres sastāvdaļas ietver objektu lieluma noteikšanu un to, vai tie atrodas kustībā. Smadzenes var noteikt, cik liels vai mazs ir objekts, pamatojoties uz to, kā tas izskatās blakus citiem objektiem un cik tālu tas atrodas. Objektu kustība tiek novērota caur objektu savstarpējām attiecībām vai caur uztveramā izmēra izmaiņām.

Tāpat kā citi uztveres veidi, šis process smadzenēs notiek automātiski. Gan maņu orgānu ievadei, gan informācijai par pagātnes pieredzi ir nozīme, nosakot, kā smadzenes veido apkārtējo vidi. Ja cilvēks ir saskāries, piemēram, ar boulinga bumbu, šai personai ir aptuvena izpratne par to, cik liels ir šis objekts. Tas var palīdzēt smadzenēm noteikt, cik lieli var būt objekti ap boulinga bumbu.

Telpiskās uztveres problēmas parasti izraisa tādus apstākļus kā klaustrofobija un akrofobija. Klaustrofobiski cilvēki var uztvert objektus kā tuvākus tiem, nekā tie patiesībā ir, un šī problēma var likt nelielai telpai, piemēram, liftam, justies mazākai nekā patiesībā. Tie, kuriem ir akrofobija, var uztvert, ka zeme atrodas tālāk nekā patiesībā, kas izraisa bailes no augstām vietām.