Vaļīgs ceļgals ir stāvoklis, kam raksturīgas sāpes ceļgalā un nestabilitāte, spiedošas skaņas, kā arī ceļa vājuma sajūta. Šo stāvokli bieži izraisa traumatisks ievainojums, piemēram, pēkšņs pagrieziens, kā rezultātā tiek izmežģīts ceļgala vāciņš vai tiek bojātas saites, kas notur ceļgalu. Atraumatiski vai bez ievainojuma apstākļi, piemēram, vaļīga locītava vai nepareizi novietots ceļgala kauliņš, var izraisīt arī vaļīgu ceļgalu.
Ceļš ir lielākā un visvieglāk traumētā locītava organismā. To veido četri kauli: augšstilba kauls jeb augšstilba kauls; stilba kauls vai lielais apakšstilba kauls; fibula jeb mazs apakšstilba kauls; un ceļa skriemelis jeb ceļa kauliņš. Želatīns skrimšļa gabals, ko sauc par menisku, darbojas kā spilvens starp kauliem. Locītavu stingri notur četras saites – mediālā sānu saite (MCL), priekšējā krusteniskā saite (ACL), laterālā sānu saite (LCL) un aizmugurējā krusteniskā saite (PCL).
ACL un PCL stabilizē ceļa rotāciju, neļaujot tam slīdēt uz priekšu un atpakaļ. LCL un MCL, kas atrodas ceļgala sānos, novērš ceļa slīdēšanu uz sāniem. Jebkura no šīm traumām var izraisīt vaļīgu ceļgalu, kas var sasprādzēties vai piekāpties. Lielāko daļu saišu traumu izraisa sagriešanās, kas var izraisīt stiepšanos vai plīsumus, ko sauc par sastiepumiem. Nelielus izstiepumus vai daļējus plīsumus bieži ārstē ar atpūtu un stabilizēšanu ar lencēm vai līdzīgu ierīci, savukārt pilnīgu plīsumu gadījumā var būt nepieciešama operācija, un tas var padarīt ceļgalu uzņēmīgāku pret turpmākiem savainojumiem.
Vēl viens stāvoklis, kas var izraisīt vaļīgu ceļgalu, ir ceļa skriemeļa izsekošanas traucējumi vai nepareizi novietots ceļgala kauliņš. Tas notiek, kad ceļgala kauliņš pārāk tālu nobīdās uz kājas sāniem, kad kāja saliecas vai iztaisnojas. Nobīde var notikt, ja rieva augšstilba kaulā, kurā slīd ceļgala kauliņš, ir pārāk sekla vai ja ir bojāti skrimšļi, cīpslas, saites vai muskuļi, kas notur ceļgala kauliņu. Dažiem cilvēkiem var būt ģenētiska nosliece uz ceļa skriemeļa izsekošanas traucējumiem, lai gan spēcīgs trieciens ceļgala sānos var izraisīt arī nepareizu ceļa vāciņu.
Dažos gadījumos ceļgala kaula pārvietošanās ir acīmredzama, jo ceļgalis izskatās neformēts. Citi simptomi ir sāpes, nespēja iztaisnot ceļgalu, sprādziens un klikšķēšana, kā arī sajūta, ka celis nevar izturēt svaru. Šo stāvokli dažreiz var ārstēt ar terapiju. Pietūkuma mazināšanai tiek izmantots ledus un atpūta, tad ieteicama vingrojumu programma, kas paredzēta muskuļu nostiprināšanai.
Ķirurģija parasti nav pirmā izvēle, lai salabotu vaļēju ceļgalu, ja vien nav pilnībā plīsusi kāda no saitēm. Ja nepieciešama operācija, tai vienmēr seko plašs fizikālās terapijas periods. Tomēr ir vairākas lietas, ko var darīt, lai novērstu ceļgala vaļīgumu, piemēram, ķermeņa pārvietošana, saliekot un ceļot, nevis tikai griežot ceļgalu. Stiepšanās pirms aktivitātēm, pareiza svara saglabāšana un regulāras fiziskās aktivitātes, lai muskuļi un cīpslas būtu spēcīgi, arī ir efektīvi profilakses pasākumi.