Pirmais pilnais alfabēts pasaules vēsturē ir grieķu alfabēts, kas radās ap Senās Grieķijas sākumu, aptuveni 800. gadus p.m.ē. Tas ir pasaulē pirmais pilnīgais alfabēts tādā nozīmē, ka tajā ir burts, kas apzīmē katru unikālo patskaņu un līdzskaņu rakstzīmi. Grieķu alfabēts nav pasaulē pirmais alfabēts kopumā — šis nosaukums attiecas uz semītu alfabētu, ko izstrādājuši semītu strādnieki Ēģiptē ap 1800. gadu pirms mūsu ēras. Iepriekš gan semītu, gan grieķu alfabēts bija ēģiptiešu hieroglifi, kurus neuzskatīja par pilnīgu alfabētu, jo tajos bija simboli līdzskaņiem, bet ne patskaņiem.
Daži zinātnieki iebilst pret domu, ka grieķu alfabēts bija pirmais pilnais alfabēts, tā vietā norādot uz feniķiešu alfabētu, kura izcelsme pēc vienošanās tiek uzskatīta par ap 1050. gadu p.m.ē. Šie zinātnieki apgalvo, ka citi jauc alfabētu ar transkripcijas sistēmām un ka feniķiešu alfabēts patiesībā ietver vienkāršus patskaņu attēlošanas veidus.
Jebkurā gadījumā grieķu alfabēts ieviesa piecus patskaņus: Α (alfa), Ε (epsilon), Ι (jota), Ο (omikrons) un Υ (upsilons). Var redzēt, ka tas viss ir saglabāts lielākajā daļā mūsdienu valodu. Angļu valodā ir pievienots arī “U”. Valoda ieviesa arī trīs jaunus līdzskaņu burtus, kas nebija sastopami agrākajos rakstos: Φ (phi), Χ (chi) un Ψ (psi). Trīs citi sākotnēji ieviestie burti galu galā vairs netika izmantoti: Ϻ (san), Ϝ (wau, vēlāk saukts par digammu) un Ϙ (qoppa).
Grieķu alfabēts, kas saistīts ar Seno Grieķiju, parādījās tūlīt pēc grieķu tumšo viduslaiku beigām, un tas tika atvasināts no rakstības, kas pazīstama kā Lineārais B, kas savukārt bija cēlies no Lineārā A, senās Mīnojas civilizācijas rakstīšanas sistēmas. Mīnojiešu civilizācija, kas radās 2700. gadā p.m.ē., bija pirmā lielākā Eiropas civilizācija. Civilizācija sabruka 1450. gadā pirms mūsu ēras, iespējams, masveida vulkāna izvirduma dēļ uz salas, kurā viņi dzīvoja, Krētā.
Pirmais raksts, ar ko tiek saistīts grieķu alfabēts, ir Homēra eposi, kas publicēti ap 800. gadu p.m.ē., kurus joprojām mācās skolās, kā arī parasti ir pieejami bibliotēkās. Tā bija mūsdienu rakstīšanas tradīcijas ieviešana, nevis stāstu nodošana no mutes mutē, kam šobrīd ir aptuveni 2,800 gadu.
Aptuveni laikā, kad tas tika ieviests, grieķu alfabētam bija vairāki varianti. 403. gadā pirms mūsu ēras Atēnas standarta alfabētam pieņēma jonu rakstību, un drīz pēc tam visas konkurējošās versijas pazuda.