Liberālā demokrātija ir reprezentatīvās demokrātijas forma, kurā ievēlētos pārstāvjus, kuriem ir vara, ierobežo konstitūcija, kas uzsver individuālo brīvību, vienlīdzības un minoritāšu grupu tiesību aizsardzību. Starp daudzajām brīvībām, kuras varētu aizsargāt, ir vārda un pulcēšanās brīvība, reliģijas brīvība, tiesības uz privāto īpašumu un privātumu, kā arī vienlīdzība likuma priekšā un pienācīgs process saskaņā ar tiesiskumu. Šādas konstitucionālās tiesības, ko sauc arī par liberālajām tiesībām, garantē dažādas kontrolētas institūcijas un likumā noteiktie likumi. Turklāt vairuma mūsdienu liberālo demokrātiju konstitūcijas aizliedz vairākuma valdību, kas tiek pārvaldīta ar vairākuma gribu, ja tas kaitē mazākumā esošajiem.
Ievēlētie pārstāvji
Visas liberālās demokrātijas ir reprezentatīvas demokrātijas jeb valdības, kurās pārstāvjus ievēl cilvēki brīvās un godīgās vēlēšanās. Tomēr dažas varētu būt konstitucionālas monarhijas vai federālās republikas, nevis pilnīgas demokrātijas. Konstitucionālā monarhijā figurālo valdības vadītāju bieži nosaka iedzimtība, bet likumdevēja locekļus un citas amatpersonas, piemēram, premjerministru, ievēl tauta. Federatīvā republikā nacionālās valdības vara ir nedaudz ierobežota, un vara ir arī sadalīta starp reģionālajām valdībām.
Referendumu sistēmas
Dažām liberālajām demokrātijām ir papildu referendumu sistēmas vai publiska balsošana par ierosinātajiem pasākumiem, lai dotu balsstiesīgajiem pilsoņiem iespēju atcelt ievēlētā likumdevēja lēmumus vai pat pieņemt lēmumus, nedodot likumdevējam iespēju izteikties. Citu valstu politiskajās sistēmās referendumi notiek mazākā mērā. Referendumu izmantošana liberālās demokrātijas politiskajā sistēmā varētu palīdzēt novērst tās pārtapšanu oligarhijā.
Kritiķi
Daudzi cilvēki iebilst, ka liberālā demokrātija nav demokrātiska vai liberāla. Viņi apgalvotu, ka liberālā demokrātija nerespektē tautas gribu, izņemot gadījumus, kad pilsoņiem tiek lūgts balsot par saviem pārstāvjiem, un ka brīvību ierobežo konstitūcija vai precedents. Kritiķi iebilst, ka, liedzot pilsoņiem tiesības balsot par visiem jautājumiem, īpaši nopietnām lietām, piemēram, karu vai konstitūcijas grozījumiem, liberālā demokrātija ir oligarhijas priekštecis vai valdība, kuru kontrolē daži elite. Citi teiktu, ka tikai liberāla demokrātija var garantēt savu pilsoņu individuālās brīvības un novērst diktatūras attīstību. Viņuprāt, nesamērīgs vairākuma valdījums varētu novest pie dažādu mazākumtautību grupu apspiešanas.