Bijusī padomju republika Turkmenistāna varētu nebūt populārāko dzīvesvietu saraksta augšgalā, taču tās pilsoņi noteikti ir guvuši labumu no bagātīgās enerģijas piegādes. No 1993. līdz 2017. gadam katrs Turkmenistānas pilsonis katru mēnesi saņēma 1,765 kubikpēdas (50 kubikmetrus) dabasgāzes un 35 kilovatstundas elektroenerģijas, kā arī 66 galonus (250 litrus) ūdens katru dienu. Lai to aplūkotu perspektīvā, vidējā amerikāņu mājsaimniecība patērē no 80 līdz 100 galonu (303 līdz 379 litriem) ūdens dienā un 897 kilovatus elektroenerģijas un 5,000 kubikpēdas (141 kubikmetru) dabasgāzes mēnesī. Citiem vārdiem sakot, lielākā daļa Turkmenistānas mājsaimniecību maksāja tikai daļu no savām faktiskajām enerģijas izmaksām. Tomēr tas viss tuvojas beigām prezidenta Gurbanguli Berdimuhamedova vadībā, kurš 2017. gadā pārtrauca subsīdijas pēc straujā enerģijas cenu krituma un Krievijas lēmuma vairs neiepirkt dabasgāzi no Turkmenistānas.
Virtuālā vizīte Turkmenistānā:
Turkmenistānā atrodas liels dabasgāzes krāteris, kas deg kopš ģeologi to aizdedzināja 1971. gadā; to sauc par “elles vārtiem”.
Apmēram 70 procenti Turkmenistānas ir tuksnesis, bet valsts galvaspilsētā Ašhabatā ir pasaulē lielākais iekštelpu peldbaseins.
2015. gadā Turkmenistānā tika aizliegti privātīpašumā esošie satelītantenas, iespējams, cenšoties novērst piekļuvi starptautiskajām ziņām.